1917. gada 17. marts - Kijivā sapulcējas Ukrainas partiju, sabiedrisko organizāciju, biedrību pārstāvji un nodibina Centrālo Radu. Par priekšsēdētāju ievēl Mihailo Hruševski.
1917. gada 31. marts - tiek nodibināta pirmā ukraiņu ģimnāzija.
1917. gada marts - Krievijas Pagaidu valdība nosūta savus varas pārstāvjus - komisārus uz Ukrainu. Ukrainā divvaldība.
1917. gada 17.-21. aprīlis - Visukrainas Nacionālais kongress ar 900 delegātiem pārvēl Centrālo Radu 150 cilvēku sastāvā par priekšsēdētāju atkal ievēlot Hruševski. Kongress aicina piešķirt Ukrainai autonomiju Krievijas sastāvā.
1917. gada maija vidus - Centrālās Radas delegācija dodas uz Krievijas galvaspilsētu Pēterburgu, lai ar Krievijas Pagaidu valdību apspriestu Ukrainas autonomiju. Krievijas valdība to piešķirt atsakās.
1917. gada 18.-25. maijs - Visukrainas Karavīru kongress ievēl Simonu Petļuru par kara lietu vadītāju jaunajā Ukrainas valdībā.
1917. gada 23. jūnijs - Otrajā Karavīru kongresā Centrālā Rada vienpusēji pasludina Ukrainas autonomiju.
1917. gada 28. jūnijs - nodibina Centrālās Radas Ģenerālsekretariātu - Ukrainas valdību.
1917. gada 7. novembris - vispārējas anarhijas apstākļos Pēterburgā Ļeņina vadītie boļševiki gāž Pagaidu valdību. Centrālā Rada nosoda apvērsumu.
1917. gada 10.-12. decembris - Ukrainas Satversmes sapulces vēlēšanas. Boļševiki iegūst tikai 10% balsu, tāpēc pārvācas uz Harkivu un pasludina Ukrainas Padomju valdības nodibināšanu.
1917. gada 12. decembris - Kijivā tiek atbruņotas boļševistiski noskaņotas karaspēka daļas.
1917. gada 17. decembris - Ukrainas Padomju valdība Centrālajai Radai uzstāda ultimātu par Sarkanās armijas ievešanu Ukrainā. Rada atsaka. Boļševiku daļas Antonova-Ovsejenko vadībā iebrūk Ukrainā.
1918. gada janvāris - krievu strādnieku sacelšanās Kijivā. Ukraiņu brīvprātīgo vienības līdz 4. februārim apspiež sacelšanos.
1918. gada 22. janvāris - Ukraina pasludina neatkarību. Centrālā Rada pārvācas uz Žitomiru.
1918. gada 29. janvāris - Kijivas pievārtē kaujā pret boļševikiem krīt 300 ukraiņu ģimnāzistu.
1918. gada februāra vidus - kopīgs vācu un ukraiņu karaspēka uzbrukums boļševikiem.
1918. gada aprīļa sākums - Ukraina atbrīvota no boļševikiem.
1918. gada 29. aprīlis - Centrālā Rada pieņem Ukrainas konstitūciju un ievēl Mihailu Hruševski par Ukrainas prezidentu. Tajā pašā dienā Pavlo Skoropadskis ar vācu armijas atbalstu sagrābj varu.