Tulūza (franču: Toulouse) ir pilsēta Francijas dienvidos pie Garonnas upes, Oksitānijas reģiona un Augšgaronnas departamenta centrs. Vēsturiskās Langedokas provinces centrs. Dēļ pilsētas panorāmas — sarkanajiem māju jumtiem Garonnas krastos, Tulūza Francijā ir pazīstama kā "rozā pilsēta" (La Ville Rose).
Ekonomika
Tulūza ir viena no visstraujāk augošajām pilsētām ES,[nepieciešama atsauce] pateicoties savai kosmosa, aviācijas un biotehnoloģiskajai rūpniecībai. Šeit atrodas Airbus galvenā mītne un viena no divām rūpnīcām, kurās tiek izgatavotas Airbus lidmašīnas (otra atrodas Hamburgā).
Viduslaikos Tulūza bija viena no svarīgākajām Rietumeiropas pilsētām, tomēr 18. un 19. gadsimtā tā zaudēja savu nozīmi, līdz 20. gadsimta otrajā pusē piedzīvoja strauju uzplaukumu, pateicoties militārās un aviācijas rūpniecības attīstībai.
Vēsture
Pilsēta ir apdzīvota vismaz no 8. gadsimta pirms mūsu ēras. Pirmie iedzīvotāji — akvitānieši, kurus vēlāk nomainīja ibērieši. 3. gadsimtā pirms mūsu ēras no ziemeļiem ieplūda pirmie indoeiropieši — galli.
Pēc Jūlija Cēzara Gallijas iekarojumiem, ap 10.—30. gadu (Trajāna laikā) Tulūza tika pārcelta un izbūvēta no jauna un pamazām kļuva par svarīgu Romas impērijas pilsētu.
No 418. līdz 508. gadam, kad to ieņēma franki, Tulūza bija Vestgotu Karalistes galvaspilsēta, bet 7. gadsimtā kļuva par Akvitānijas grāfistes galvaspilsētu.
712. gadā Tulūzu aplenca arābi, tomēr tā paša gada 9. jūnijā akvitānieši un baski Tulūzas pievārtē Tulūzas kaujā smagi sakāva arābu karaspēku. No 768. līdz 877. gadam Tulūza bija Akvitānijas Karalistes galvaspilsēta. 844. gadā Tulūzu neveiksmīgi aplenca vikingi. No 877. gada Tulūza bija Tulūzas grāfistes galvaspilsēta.
12. gadsimtā Tulūza kļuva par kataru kustības centru. Albiģiešu kara laikā Tulūzu 1216. gadā ieņēma krustneši Simona de Monfora vadībā. Pēc kataru sakāves pret iedzīvotājiem izvērsās represijas, vairākus gadsimtus Tulūza bija viens no inkvizīcijas centriem.
15. gadsimtā Tulūza bija mēles (Isatis tinctoria — augs zilas krāsas auduma iegūšanai) audzēšanas un tirdzniecības centrs.
Pēc Lielās franču revolūcijas Tulūza kļuva par provinciālu pilsētu. Attīstība atgriezās tikai 20. gadsimta otrajā pusē, un šodien Tulūza tiek uzskatīta par Eiropas aerokosmiskās rūpniecības galvaspilsētu.
2001. gada 21. septembrī Tulūzas pievārtē eksplodēja minerālmēslu rūpnīca AZF. Pēc oficiālās versijas eksplodēja 300 tonnas amonija nitrāta. Rezultātā rūpnīca tika pilnīgi nopostīta. Bojā gāja 30 cilvēki, ievainoti tika 2500, bet viegli ievainoti - 8000. Bez pajumtes palika ap 40 000 cilvēku.
Tūrisms
Mūsdienās Tulūza ir pazīstama visā Francijā sakarā ar vijolīšu audzēšanu. Jau veselu gadsimtu vijolītes ir Tulūzas simbols. Tūristus priecē dažādi produkti ar vijolīšu garšu - sīrups, liķieris, konfektes, sinepes, tēja u.c.
Tulūzā atrodas arī vairākas ievērojamas celtnes. Pazīstamākā no tām ir Kapitolijs, kurā atrodas pilsētas mērija, Slavenību zāle (La Salle des Illustres), kurā redzami 19. gadsimta Tulūzas mākslinieku šedevri, operas nams. Starp pilsētas pazīstamākajām celtnēm ir arī Sansernēna (Saint-Sernin) bazilika, un Svētā Stefāna (Saint-Étienne) katedrāle.
Izglītība
Mūsdienās Tulūzā ir trīs universitātes (Toulouse Capitole, Toulouse Jean Jaurès, Toulouse III Paul Sabatier), kas apvienotas Tulūzas Universitātē. Pilsētā ir arī trīs lielākās aeronavigācijas inženieru skolas (ENAC, IPSA, SUPAERO), vispārīgās inženierzinātņu skolas (EPITA, INPT, INSA), datorzinātņu skola (EPITECH), ekonomikas skola (Toulouse School of Economics), dizaina skola (e-artsup), komunikācijas skola (ISEG), trīs galvenās biznesa skolas (TBS, TSM, ISG), meteoroloģijas skola, veterinārā skola un politikas zinātnes.
Cilvēki
Tulūzā dzimuši:
Atsauces
Ārējās saites
.svg)
