Trīsdesmitgadu karš (1618—1648) bija karš Eiropā par ietekmes sadali starp diviem nesamierināmiem kristīgās ticības novirzieniem — katolicismu un protestantismu.
Līdztekus Trīsdesmitgadu karam Latvijas teritorijā noritēja Poļu—zviedru karš (1600—1629), kura laikā zviedri ieņēma Rīgu (1621) un uz laiku okupēja Kurzemes hercogistes un Prūsijas hercogistes teritorijas.
Vēsture
Protestantu savienība izveidojās 1608. gadā, pēc tam, kad par Bohēmijas karali tika ievēlēts Ferdinands II, kas bija kaismīgs katolicisma aizstāvis. Nemieri sākās Prāgā un pamazām pārsviedās uz pārējo Svētās Romas impērijas teritoriju, bet pēc tam arī uz lielāko daļu Eiropas. Laika periodā no 1618. līdz 1648. gadam karā tika ierautas tādas valstis kā Dānija, Spānija, Zviedrija un Francija. Kara gaitā visvairāk cieta tieši mūsdienu Vācijas teritorija. Tika izpostītas un izlaupītas pilsētas. Precīzu ziņu par bojā gājušajiem nav, tomēr pēc atsevišķu hronistu domām tikai Augsburgā bojā gāja vairāk kā 30 000 cilvēku. Viens no kara iemesliem bija Zviedrijas vēlme nodrošināt Falūnas vara eksportu, jo to no Eiropas tirgiem sāka izspiest lētākais Ungārijas ražojums.
Kara beigās 1648. gadā tika noslēgts Vestfālenes miera līgums, kura rezultātā vācu zemēs izveidojās jauna politiskā situācija, kurā imperatora un Romas pāvesta vara samazinājās un nonāca vācu kūrfirstu rokās.
Ārējās saites
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
