Torņakalns, agrāk Rīgas Jelgavas stacija (vācu: Riga-Mitauer Bahnhof) jeb Rīga III, ir dzelzceļa stacija Rīgā, Zemgales priekšpilsētā, Torņakalna apkaimē. Vilkaines iela savieno stacijas ēku ar Vienības gatvi un Friča Brīvzemnieka ielu. Tā ir I klases kravas stacija ar piepilsētas pasažieru vilcienu kustību.[1] Torņakalna stacijā pietur elektrovilcieni, kas kursē maršrutos Rīga—Jelgava un Rīga—Tukums; dīzeļvilcieni Torņakalnā nepietur. Blakus stacijai atrodas piemiņas plāksne un vagons, ar kādu tika izsūtīti cilvēki 1941. gada deportācijās. Torņakalna stacija sastāv no A un B parka (B parks atrodas zemākā līmenī nekā A parks). B parka jeb bijušās preču stacijas strupceļos izvietojies Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs. Torņakalna stacija aizņem apmēram 9 ha lielu platību un var apkalpot līdz 31 000 kravas vilcienu un 41 000 pasažieru vilcienu gadā.
Sakarā ar "Rail Baltica" atzara uz lidostu izbūvi, Torņakalna staciju paredzēts pārcelt par 200 m uz Daugavas pusi. Vecā ēka tiks pārvietota tālāk no sliedēm un tajā ierīkots muzejs.[2] Stacijā darbojas biļešu kase.[3]
Vēsture
Rīgas Jelgavas stacija (1868), no 1872. gada "Rīga III".
1868. gadā atklāto Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līnijas galastaciju nosauca par Rīgas Jelgavas staciju (Riga-Mitauer Bahnhof).[4] Tā bija ļoti svarīga stacija, kas nodrošināja Rīgas savienojumu ar Zemgales novadu, taču 1872. gadā pēc dzelzceļa tilta uzbūvēšanas pāri Daugavai tā savu nozīmi zaudēja un tika pārdēvēta par Rīgu III, vēlāk par Rīgas III Preču staciju, kas tika iekļauta apvienotajā Torņakalna stacijā. Jelgavas stacija atradās uz ziemeļiem no tagadējās Torņakalna stacijas starp Uzvaras bulvāri un Akmeņu ielu. Mūsdienās stacijas ēka daļēji saglabājusies Akmeņu ielā 19 (agrākā adrese — Akmeņu iela 38) kā dzīvojamā māja.[5] 1877. gadā Torņakalnā sāka pieturēt arī vilcieni, kas kursēja jaunajā līnijā Rīga—Tukums.[6] 19. gadsimta 80. gadu vidū uzbūvēta tagadējā stacijas ēka, kas 1994. gadā cieta ugunsgrēkā, bet tika atjaunota sākotnējā izskatā. 1950. gadā pēc Rīgas—Dubultu posma elektrificēšanas Torņakalnā sāka pieturēt elektrovilcieni. 1972. gada decembrī tika elektrificēta līnija Rīga—Jelgava, tajā sāka kursēt kontaktakumulatoru elektriskais vilciens.[7] Līdz 2001. gada 15. augustam Torņakalnā pieturēja dīzeļvilciens Rīga—Liepāja (satiksme uz Liepāju atjaunota 2006. gadā, bet Liepājas vilcieni nepietur Torņakalnā). Līdz 2010. gada 15. februārim Torņakalnā katru dienu pieturēja dīzeļvilciens Rīga—Reņģe.
Attēlu galerija
Torņakalna stacija 2008. gadā
Sliežu ceļi Tukuma un Jelgavas virzienā
Sliežu ceļi Rīgas virzienā
Torņakalna stacijas B parka sliežu ceļi
B parka sliežu izvērsums (skats Jelgavas virzienā)
Dīzeļlokomotīve 2M62-1183 ar cisternu sastāvu
Hidrokolonna (demontēta 2012. gadā)
Dīzeļlokomotīve TGM3-1400 Torņakalna stacijā
Preču vagons — piemiņas vieta izsūtītajiem
Torņakalna stacijas sliežu ceļu izvērsums Tukuma virzienā
Torņakalna stacija, skatoties no Friča Brīvzemnieka ielas pārvada
Applūduši sliežu ceļi Torņakalna B parkā (Mārupītes plūdi)
Torņakalna stacijas ēka
Nojume Torņakalna stacijā
Preču vagoni Torņakalna stacijā (A parks)
Sliežu ceļi Torņakalna stacijā (skats no Friča Brīvzemnieka ielas pārvada)
Lokomotīve Torņakalna stacijā
Sliežu ceļi Jelgavas un Jūrmalas virzienā Torņakalna stacijā
.jpg)
