Tiksi līča piekrasti pirmais aprakstīja Dmitrijs Laptevs 1739. gadā un deva tai Gorelajas (Degušā) līča nosaukumu. 1878. gadā līci apmeklēja ekspedīcija ar tvaikoņiem Vega un ĻenaĀdolfa Nordenšelda vadībā un piešķīra līcim tagadējo nosaukumu. 1932. gada 12. augustā līča dienvidos tika atvērta Tiksi polārā meteostacija. 1933. gada vasarā 5 km uz ziemeļiem no polārstacijas pie Bulunkana zemesraga tika sākta ostas izbūve Ziemeļu jūras ceļa maršrutā, kurai 1934. gadā piešķirts Ustjļenas ostas nosaukums.[2] 1938. gadā osta pārdēvēta par Tiksi arktisko jūras ostu un izveidots uzņēmums «Tiksistroj». 1939. gadā ciematam pie ostas piešķirts pilsētciemata statuss. 1943. gadā dienvidaustrumos no Tiksi pie Sogo upes grīvas tika sākta brūnogļu ieguve, kas beigta 1979. gadā. 1957. gadā Tiksi kļuva par Bulunas ulusa (rajona) centru.[3]
Ģeogrāfija
Vēsturiski Tiksi ciemats veidojies no trim atsevišķiem rajoniem. Ciemata centrs un mūsdienās vienīgais pastāvīgi apdzīvotais rajons izvietojies pie ostas. Tajā atrodas ulusa administrācija, 3 skolas, slimnīca, kultūras centrs, viesnīca, sporta komplekss, muzejs, Ustjļenas dabas rezervāta administrācija.
6 km uz ziemeļiem no centra atrodas Tiksi lidosta, pie kuras atrodas mūsdienās daļēji pamestais armijas garnizona ciemats Tiksi-3. Tajā atrodas skola, viesnīca, 2011. gadā uzbūvēta pareizticīgo baznīca.
Par Tiksi-2 tiek dēvēta pilsētas kapsēta ziemeļrietumos no centrālā ciemata.
Klimats
Tiksi klimats ir samērā skarbs. Janvārī gaisa temperatūra ir ap -33 °C, bet jūlijā tikai +6 °C. Gada nokrišņu daudzums nav liels - tikai 323 mm, no kuriem lielākā daļa izkrīt jūlijā un augustā - ap 45 mm mēnesī, bet vismazāk - aprīlī, tikai 10 mm.
Iedzīvotāji
Mūsdienās ciematā dzīvo ap 4800 iedzīvotāju. Pēc nacionālā sastāva (2011) 36% ir krievi, 24% — evenki, 23% — jakuti un 8% — ukraiņi. Darba spējīgie iedzīvotāji ir 44% no kopējā skaita, bezdarba līmenis — 0,84%.
Vērojams neliels iedzīvotāju skaita samazinājums. 1960. gadā Tiksi dzīvoja 4800 iedzīvotāju, 1990. gadā — 11 600, 2000. gadā — 5800.