Teodora (latīņu: Augusta, grieķu: Θεοδώρα; dzimusi ap 490. gadu, mirusi 548. gada 28. jūnijā) bija Austrumromas impērijas (Bizantijas) imperatore. Pēdējā Romas imperatora, kuram dzimtā valoda bija latīņu, Justiniāna I dzīvesbiedre.
Teodora izcēlās ne tikai ar neparastu skaistumu, bet arī izcilu prātu, tālredzību un spēju saglabāt aukstasinību kritiskās situācijās. Viņa atbalstīja Justiniāna grandiozās ieceres, taču, būdama enerģiska, uzņēmīga, valdonīga un viltīga, Teodora pati par sevi bija patstāvīga figūra Bizantijas politikā un galma intrigās. Atzīta par svēto dažādās kristīgās baznīcās.
Atsauces
Ārējās saites
_v2.jpg)
