Sulu arhipelāgs (filipīniešu: Kapuluan ng Sulu, angļu: Sulu Archipelago, tausugu: Sūg, سُوگ) ir salu grupa Filipīnās. Administratīvi dalās trīs provincēs (Basilana, Sulu un Tavitavi), kas ietilpst Bangsamoro autonomajā reģionā, izņemot Isabelas pilsētu Basilanā, kas pieder Zamboangas Pussalas reģionam. Apdzīvo galvenokārt moro tautas — tausūgi, samali, badžavi un jakani.[1] Lielākā pilsēta ir Holo tāda paša nosaukuma salā.
Ģeogrāfija
Izvietojušās Filipīnu arhipelāga dienvidos starp Sulu jūru ziemeļrietumos un Sulavesi jūru dienvidaustrumos. Stiepjas vairāk kā 410 km garumā starp Mindanao ziemeļaustrumos un Kalimantānu dienvidrietumos. Arhipelāgā ietilpst ap 400 salu. Trīs galvenās salas ir Basilana (1265 km²), Holo (868 km²) un Tavitavi (580 km²). Salas lielākoties vulkāniskas izcelsmes, kalnainas, daudz aprimušu vulkānu; mazākās — koraļļu salas. Augstākā virsotne ir Basilanas smaile 998 m vjl Basilanas salā. Valda subekvatoriāls musonu klimats.
Vēsture
Līdz 15. gadsimtam arhipelāgs ietilpa Madžapaitas impērijā un vēlāk Brunejas impērijā. 1405. gadā (pēc citiem datiem — 1457. gadā) nodibinājās patstāvīgs Sulu sultanāts, kas bez paša Sulu arhipelāga pārvaldīja arī zemes Kalimantānas ziemeļos un Palavanas salu. Dažādos laikos sultanāts bijis Brunejas (1457–1578), Minu (1417–1424) un Cjinu (1726–1733) dinastiju vasaļvalsts, Spānijas (1851–1899) un ASV (1899–1915) protektorāts. 1915. gadā arhipelāgs iekļauts Filipīnās, bet uz Sulu Sultanāta suverenitātes pamata Filipīnas pretendē uz teritorijām Kalimantānas ziemeļos.
Atsauces
Ārējās saites
.svg)
