Sultāna taka

Svētā Stefana katedrāle — Sultāna takas sākumpunkts

Sultāna taka ir gājēju ceļš no Vīnes uz Stambulu. Ceļš ir 2100 km garš^[1] un šķērso Austriju, Slovākiju, Ungāriju, Horvātiju, Serbiju, Rumāniju, Bulgāriju, Austrummaķedoniju un Trāķiju Grieķijas ziemeļos un Turciju.

Sultāna taka ir nosaukta Osmaņu impērijas sultāna Suleimana I jeb Suleimana Lieliskā vārdā. Takas galvenais ceļš seko maršrutam, kādu Osmaņu armija sultāna vadībā veica, iekarojot Belgradu un lielāko daļu Ungārijas, vēlāk ciešot sakāvi Vīnes aplenkumā.

Armija savu karagājienu sāka 1529. gada 10. maijā no Stambulas un 1529. gada 23. septembrī ieradās Vīnē (141 dienu ilgs ceļš). Bija paredzēts, ka tā kļūs par Osmaņu impērijas vērienīgāko ekspedīciju uz rietumiem, bet cīņā pret Austrijas garnizonu Suleimans I cieta savu pirmo sakāvi. 1532. gadā neizdevās arī otrais mēģinājums iekarot Vīni.^[2] 1566. gadā 60 gadu vecumā sultāns pēdējo reizi vadīja savu armiju, taču gāja bojā netālu no Sigetvāras Ungārijā.

Mūsdienās šis ceļš galvenokārt ir aktīvās atpūtas galamērķis, šķērsojot tādas pilsētas kā Belgradu, Bratislavu, Budapeštu un citas. Taka sākas pie Svētā Stefana katedrāles Vīnes centrā, kuras zvani ir izgatavoti no Osmaņu lielgabalem izkausētās dzelzs. Ceļa noslēgums atrodas pie Suleimana I kapa Stambulā. Gājēju ceļu pilnveidoja Nīderlandē bāzētās nevalstiskās organizācijas Sultans Trail - A European Cultural Route brīvprātīgie. Izņemot Rumānijas un Bulgārijas kalnu reģionus, taka ir pieejama visu gadu.^[1]

Atsauces

1. «Sultan’s Trail: Follow the Sultans from Vienna to Istanbul». cultureroutesinturkey.com. The Culture Routes Society. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. martā. Skatīts: 2019. gada 25. martā.
2. Tonijs Bantings. «Siege of Vienna». britannica.com. Encyclopædia Britannica, inc. Skatīts: 2019. gada 25. martā.

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne