Stenkomas-Vilsas glečers (angļu: Stancomb-Wills Glacier) ir ap 100 km garš plašs šļūdonis Austrumantarktīdā. Atdala Princeses Martas krastu ziemeļaustrumos no Kērda krasta dienvidrietumos. 1915. gada janvārī britu ekspedīcija Ernesta Šekltona vadībā atklāja plašu ledāja mēli Vedela jūras austrumu piekrastē, ko nosauca par Stenkomas-Vilsas izvirzījumu (Stancomb-Wills Promontory) par godu vienai no galvenajiem ekspedīcijas sponsoriem Dženetai Stenkomai-Vilsai (Janet Stancomb-Wills). 1967. gada 5. novembrī ASV Kara flotes lidmašīna LC-130 atklāja plašu glečeru, ko nosauca pēc tā veidotās mēles. Mēli 1969. gadā oficiāli pārdēvēja par Stenkomas-Vilsas glečera mēli (Stancomb-Wills Glacier Tongue).[1][2]
Atsauces
Ārējās saites
