Starptautiskā orientēšanās federācija (Internation Orienteering Federation — IOF) ir orientēšanās sporta starptautiskā pārvaldes institūcija.[1] IOF galvenais birojs atrodas Kārlstadē, Zviedrijā.
IOF tika dibināta 1961. gada 21. maijā kongresā, kas notika Kopenhāgenā, Dānijā, un to organizēja Bulgārijas, Čehoslovākijas, Dānijas, Vācijas Federatīvās Republikas, Vācijas Demokrātiskās Republikas, Somijas, Ungārijas, Norvēģijas, Zviedrijas un Šveices nacionālās orientēšanās federācijas. Līdz 1969. gadam IOF pārstāvēja 16 valstis, tostarp pirmās divas federācijas ārpus Eiropas: Japāna un Kanāda. 1977. gadā Starptautiskā Olimpiskā komiteja atzina IOF.[3]
Dalībvalstis
Kopš 2016. gada janvāra IOF sastāv no 80 nacionālajām orientēšanās federācijām, no kurām 56 ir biedri, 24 ir potenciālie biedri,[4] kas sadalīti sešos ģeogrāfiskos reģionos.[5]
Pārvaldības struktūra
IOF pārvalda ievēlēta padome, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, vecākais viceprezidents, divi viceprezidenti un septiņi citi padomes locekļi.[6] Par IOF ikdienas darbību ir atbildīgs IOF ģenerālsekretārs. Vairākas IOF pastāvīgās komisijas ir atbildīgas par sporta attīstību visā pasaulē. Šīs komisijas ietver: orientēšanās skrienot, MTB orientēšanos, orientēšanās ar slēpēm, taku orientēšanās, vide, IT, kartes, medicīna un noteikumi.