„Skaistā Lauzica” (augšsorbu: Rjana Łužica, lejassorbu: Rědna Łužyca) ir sorbu tautas himna. Tās vārdu autors ir sorbu dzejnieks Handrijs Zejlers. Dziesmas vārdi pirmo reizi publicēti 1827. gada 24. augustā Leipcigas žurnālā Serbska Nowina. Dziesmas mūziku 1845. gada sākumā sacerēja sorbu komponists Korla Avgusts Kocors.[1] Himna pirmo reizi tika publiski izpildīta 1845. gada 17. oktobrī Baucenē (Budišinā).
Himnas vārdi
| Augšsorbu valodā |
Lejassorbu valodā
|
- Rjana Łužica,
- sprawna, přećelna,
- mojich serbskich wótcow kraj,
- mojich zbóžnych sonow raj,
- swjate su mi twoje hona!
- Časo přichodny,
- zakćěj radostny!
- Ow, zo bychu z twojeho
- klina wušli mužojo,
- hódni wěčnoh wopomnjeća!
|
- Rědna Łužyca,
- spšawna, pśijazna,
- mojich serbskich woścow kraj,
- mojich glucnych myslow raj,
- swěte su mě twoje strony.
- Cas ty pśichodny,
- zakwiś radostny!
- Och, gab muže stanuli,
- za swoj narod źěłali,
- godne nimjer wobspomnjeśa!
|
Handrijam Zejleram bija divi papildu panti, kas ir izņemti no himnas oficiālās versijas.[2]
| Lejassorbu valodā
|
- Bitwu bijachu,
- horcu, železnu,
- něhdy serbscy wótcojo,
- wójnske spěwy spěwajo.
- Štó nam pójda waše spěwy?
- Boha čorneho,
- stare kralestwo
- rapak nětko wobydli,
- stary moch so zeleni,
- na skale, kiž wołtar běše.
|
Atsauces
