"Sieviete smiltīs" (japāņu: 砂の女, Suna no Onna) ir 1964. gada Japānas jaunā viļņa avangarda psiholoģiskā trillera drāmas filma, kuras režisors ir Hiroši Tešigahara, bet scenārija autors Kobo Abe. Filmā galvenās lomas atveido Eidži Okada un Kjoko Kišida. Filma balstīta uz Abes 1962. gada tāda paša nosaukuma romānu.[1]
Filma stāsta par ekspedīcijā devušos entomologu, kuru sagūsta vietējie ciema iedzīvotāji, liekot viņam dzīvot ar sievieti un rakt viņiem smiltis.
Filmas "Sieviete smiltīs" pirmizrāde notika 1964. gada 15. februārī un to izplatīja Toho. Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes un to nominēja divām Amerikas Kinoakadēmijas balvām kategorijās "Labākais režisors" un "Labākā filma svešvalodā". "Sieviete smiltīs" saņēma arī Žūrijas balvu 1964. gada Kannu kinofestivālā. Tīmekļa vietnē Rotten Tomatoes filmai ir 100% vērtējums.[2]
"Sieviete smiltīs" tiek uzskatīta par vienu no visu laiku labākajām japāņu filmām.[3]
Sižets
- Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!
Skolas skolotājs un entomologs Nikijs Džunpejs atstāj Tokiju, lai dotos ekspedīcijā uz pludmali, lai smiltīs savāktu smilšvaboles un citus kukaiņus. Pēc garas dienas Džunpejs nokavē pēdējo autobusu atpakaļ uz pilsētu. Kāda ciema vecākais iesaka viņam palikt pa nakti viņu ciemā. Džunpejs piekrīt un, izmantojot virvju kāpnes, tiek nogādāts pie sievietes nelielā būdiņā smilšu kāpas apakšā. Džunpejs uzzin, ka pirms gada smilšu vētrā viņa ir zaudējusi vīru un meitu, kuru līķi esot aprakti zem smiltīm netālu no būdas. Pēc vakariņām sieviete iziet ārā, lai sabērtu spaiņos smiltis un sūtītu tās pārējiem ciema iedzīvotājiem kāpas virsotnē. Džunpejs piedāvā palīdzēt, bet viņa atsakās, sakot, ka viņš ir ciemiņš un pirmajā dienā viņam palīdzēt nav vajadzības.
Nākamajā rītā Džunpejs gatavojas doties projām, lai atgrieztos darbā Tokijā, taču konstatē, ka kāpnes ir pazudušas. Nevarot aizbēgt, jo kāpas, kas ieskauj būdu ir pārāk slīpas, viņš ātri saprot, ka ir iesprostots, un viņam ir jādzīvo kopā ar sievieti un jāpalīdz viņai rakt smiltis, ko viņi atdod ciema iedzīvotājiem, apmaiņā pret ūdeni un pārtiku. Džunpejs negribot pieņem savu lomu, ar ko sieviete jau sen ir samierinājusies.
Džunpejs kļūst par atraitnes mīļāko, bet joprojām cer no kāpas aizbēgt. Kādu vakaru, izmantojot improvizētu āķi, viņš aizbēg no smilšu kāpas. Pārējie ciema iedzīvotāji viņu vajā, līdz Džunpejs ieskrien grimstošajās smiltīs. Ciema iedzīvotāji viņu atbrīvo un atgriež bedrē.
Galu galā Džunpejs samierinās ar savu situāciju, bet prasa iedzīvotājiem apskatīt tuvējo jūru. Apmaiņā pret to, ciema iedzīvotāji pieprasa Džunpejam nodarboties ar seksu ar sievieti, kamēr pārējie skatās. Džunpejs piekrīt, tomēr sieviete neļaujās. Vēlāk Džunpejs atklāj veidu, kā ar kapilaritātes palīdzību savākt no mitrām smiltīm ūdeni. Kad atklājas, ka sievietei ir ārpusdzemdes grūtniecība, ciema iedzīvotāji aizved viņu pie ārsta, atstājot nolaistas virvju kāpnes. Lai gan Džunpejs var izbēgt, viņš izvēlas palikt, lai parādītu ciema iedzīvotājiem savu ūdens ieguves metodi.
Filmas pēdējais kadrs parāda policijas ziņojumu, kurā redzams, ka Džunpejs ir pazudis septiņus gadus.
Atsauces
Ārējās saites
