Sensors (no latīņu: sensus — 'sajūta') jeb devējs ir mērpārveidotājs vai ierīce, kas tieši uztver mērījamo lielumu (piemēram, spiedienu, temperatūru, deformāciju, spriegumu, gaismas daudzumu, vielas stāvokli) un veido tā vērtībām atbilstošu signālu virkni.
Saistībā ar sajūtām un maņu orgāniem dzīvajām būtnēm sensors ir nervu šķiedras gals vai šūna, kas uztver kairinājumu (impulsu), un to novada uz smadzenēm vai citu uztvertā signāla apstrādes centru.
