PROFILBARU.COM

Prūšu valoda ; (Prūsiskan)
Valodu lieto:	bij. Prūsija
Valodas izmiršana:	18. gadsimta beigas, 19. gadsimta sākums
Valodu saime:	Indoeiropiešu; Baltu-slāvu; Baltu; Rietumbaltu; Prūšu valoda
Valodas kodi
ISO 639-1:	nav
ISO 639-2:	bat
ISO 639-3:	prg
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Senprūšu valoda (Prūsiskan vai Prūsiska bilā) ir izmirusi valoda, kas pieder pie indoeiropiešu valodu grupas baltu zara, rietumbaltu valodu atzara. Tā pastāvēja līdz 18. gadsimta sākumam Prūsijā (mūsdienu Kaļiņingradas apgabala un Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes teritorijā, un Lietuvas Rusnes salā).^[1]

Dialekti

Senprūšu valodai ir 2 galvenie dialekti: Sembas un Pamedes dialekts ar savstarpēji spēcīgām atšķirībām. Senprūšu valodai radniecīga bija kuršu valoda un jātvingu valoda, pēdējā, visticamākais, bija dialekts.

Sembiski: As asma. Pamediski: Es esmi. Jātvingiski: As esmā. Kursiski: Ës ësma.


Sembas dialekts	Pamedes dialekts
Nūse Tāws, kas asei en dāngu. Seīsei swintan Twajs emmens. Perēisei Twajā rīkī, Twajs kwāits audāsei sin kāigi en dāngu, tīt dīgi na zemin. Nūsan deininan geītin dāis nūmans šandeinan. Be etwerpjais nūmans nūsans aušautins, kāigi mes etwerpimai nūsamans aušautenīkamans be ni weddais mans en perbāndan šlāit izrankīs mans ezze wārgan. Amen.	Nūse Tōwe, kas esei en dõngu. Seisei swēntan Twõis emmens. Perēisei Twajō rīkē, Twõis kwōits audōsei si kõigi en dõngu, tēta dīgi nō zemei. Nūsan dēininan geitin dōis nūmans šan deinan. Be etwērpjais nūmans nūsans āušautins, kõigi mes etwērpjamai nūsamans aušautenīkamans. Be nē wedais mans en perbõndan. klõita izrankijais mans eze wõrgō. Amen.

Vēsture

Prūši ap 1200. gadu apdzīvoja Austrumprūsijas apgabalu starp Vislu rietumos un Kēnigsbergu (tagad Kaļiņingrada) austrumos. Austrumos senprūšu robežas, iespējams, stiepās līdz kuršu apdzīvotajiem novadiem, dienvidos — rietumu galindiem (vēlāk ar poļiem), rietumos (gar Vislas un Nogatas upēm) — vācu ciltīm.^[2]

Senākais teksts baltu valodās ap 14. gadsimta vidu ir pierakstīts prūšu valodā — tā sauktā Bāzeles epigramma.^[3]:


Sākotnējais pieraksts:	Jaunprūsiski	Tulkojums latviski
Kayle rekyse! Thoneaw labonache thewelyse, eg koyte poyte nykoyte. pe^nega doyte.	Kaīls rikīse! Tu ni jāu laban asei tēwelise, ik kwaitēi pōiti, ni kwaitēi peningā dōiti	Sveiks kundziņ! Tu vairs neesi labs tētiņs, ja gribēji dzert, bet negribi naudu dot.

Lai novērstu jaunu sacelšanos iespējamību, ordenis prūšu teritorijā ap 14. gadsimtu iepludināja lielu skaitu kolonistu. Pēc dažu pētnieku domām, ap 1400. gadu jau tikai apmēram puse no iekaroto zemju 270 000 iedzīvotājiem vēl bija prūši. Tā kā lielākā daļa prūšu bija zemnieki, tiem aizliedza apmesties pilsētās, tāpēc tur prūšu skaits bija niecīgs. Šajā laikā strauji arī samazinājās prūšu valodas loma un tā saglabājās vien kā prūšu zemnieku mājas sarunvaloda, jo prūšu aristokrātija jau bija pārvācojusies.^[4] Prūšu zemnieku pārvācošanās sākās 15. gadsimtā pēc 1410. gadā notikušās Grunvaldes kaujas, kurā Jagaiļa un Vītauta apvienotie lietuviešu un poļu spēki sagrāva Vācu ordeņa bruņiniekus. Daudzi vēl brīvie prūšu zemnieki bēga uz vāciskajām pilsētām, bailēs, ka viņu zeme un viņi varētu tikt pārdoti kā dzimtcilvēki valsts parādu nomaksāšanai.^[4]

Tomēr, sākot ar 15. gadsimtu, baznīca pieprasīja, lai prūši savā dzimtajā valodā prastu tēvreizi, ticības apliecību un Marijas sveicināšanu, jo mācītāji bija vācieši, kas prūšu valodu neprata un vajadzības gadījumā izmantoja tulkus. Pēc 1525. gada, vācu ordeņa valsts lielmestram Albrehtam Hohencollernam pieņemot luterticību un iepriekš ordeņa kontrolētajās zemēs izveidojot Prūsijas hercogisti, sākās pirmo reliģisko rakstu tulkošana prūšu valodā. 16. gadsimta vidū, 1545. un 1561. gadā, tika izdoti trīs sembiešu dialektā sarakstīti katķismi, jo noprotams, ka tieši Sembas novadā bija visvairāk prūšu, kas vēl neprata vācu valodu. Tomēr pēc 1561. gada tika strauji turpināta prūšu pārvācošana un neviena grāmata prūsiski vairs netika izdota. 17. gadsimtā atrodamas ziņas vairs par atsevišķām vietām, kur cilvēki vēl runā prūšu valodā. Ap 1700. gadu vienā no Pēterburgā esošajiem prūšu katķisma eksemplāriem atrasts ieraksts^[5]:

“

Šī vecā prūšu valoda tagad ir pilnīgi iznīkusi. 1677. g. nomiris vienīgais Kuršu kāpās dzīvojušais vecītis, kurš to vēl pratis, taču tādu tur vēl esot.

”

1548. gadā iespiesti Desmit baušļi senprūšu valodā:

Pirmois. Tou ni tur kittans deiwans turryetwey.
Anters. Tou ni tur sten emnen twayse deywas ni enbaenden westwey.
Tirtis. Tou tur stan lankinan deynan swyntintwey.
Ketwirtz. Tou tur twayien thawan bhae mutien smunintwey.
Pyienkts. Tou ni tur gallintwey.
Usts. Tou ni tur salobisquan limtwey.
Septmas. Tou ni tur ranktwey.
Asmus. Tou ni tur reddi weydikausnan waytiaton preyken twayien tauwyschen.
Newyntz. Tou ni tur pallapsitwey twaysis tauwyschis butten.
Dessympts. Tou ni tur pallapsitwey twaysis tauwyschies gennan, waykan, mergwan, pecku, adder ka-tanaessen hest.^[6]

Vācu krustnešiem asimilējot un sajaucoties ar prūšiem, radās Prūsijas vācu valoda jeb tā sauktais lejasprūsiskais dialekts (Niederpreussisch), viduslejasvācu valodas dialekts ar daudziem aizguvumiem no baltu prūšu valodas,^[7] kas līdz 1945. gadam bija izplatīts Austrumprūsijā, Sembas pussalā (šobrīd tikai emigrācijā). Prūši, kas pārvācošanas politikas dēļ lingvistiski asimilējās pēc 18. gadsimta, skolu un literārās telpas dēļ runāja literārajā vācu valodā.

Sākot ar 1930. gadu Nacistiskā Vācija Austrumprūsijā īstenoja pārvācošanas programmu, kas skāra arī vietvārdus (pavisam mainīti tika 56,7% vietvārdu), bet no 1945. gada, kad Austrumprūsiju okupēja Padomju Savienība, baltisko vietvārdu lietojums tika aizliegts pilnībā. Pilsētas un ciemati tika pārsaukti dažādu lielinieku vadītāju, militārpersonu un pat cara ģenerāļu vārdos, piemēram, Budvieči (lietuviešu: Budviečiai), kuru nosaukums pēc teitoņu okupācijas tika vāciskots kā Budvehtene (vācu: Budwehten), Nacistiskā Vācijas laikā kļuva par Altenkirhu (vācu: Altenkirch), bet pēc padomju okupācijas — Malomozhaiskoju (krievu: Маломожайское).^[8]

Mantojums

Ietekme uz vietējo vācu valodu

Prūsijas vācu valodā ienāca daudz aizguvumu no prūšu un lietuviešu valodām, piemēram:

Lejasprūsiskajā dialektā	Senprūsiski	Latviski	Lietuviski	Literārajā vācu valodā
Flins	plīnksni	plācenis	blynas	Pfannkuchen
Kaddig	kaddegs	kadiķis	kadagys	Wacholder
Kurp	kurpi	kurpe	kurpė	Schuh
Kujel	kūilis	mežacūka, kuilis	kuilys, šernas	Wildschwein
Margell, Marjell	mērgā	meitene, meiča	merga, mergelė, mergaitė	Magd, Mädchen, Mädel
Paparz	papartis	paparde	papartis	Farn
Pawirpen	(no pawīrps)	algādzis, strādnieks	padienis	Losmann
Zuris	sūris	siers	sūris	Käse

Piemēri no Lejasprūsiskā lejasvācu dialekta^[9]:

Ike kalbeke mit do. — Es runāju ar tevi. ; Ike slaape nodäm äten Zur onn drinkjen Alen. — Es guļu pēc siera ēšanas un alus dzeršanas.

Kur, piemēram, „kalbeke” ir no lietuviešu — kalbėti, bet „Zur” ir no prūšu „sūris”.

19. gadsimta bērnu skaitāmpantiņš:

“

Willi, Willi lop nach Haus, grum perkunji bus litaus

(Vili, Vili, skrien mājās, rūc pērkoņi būs lietus)

”

Aizguvumi latviešu valodā

Latviešu literārajā valodā aizgūts un lietots prūšu valodas vārds — ķermenis (kērmens).^[10]

Valodas rekonstruēšana un atdzīvināšana

Pamatraksts: Jaunprūšu valoda

Mūsdienās pastāv vairākas prūšu biedrības un brālības, kas veicina prūšu valodas atdzimšanu un saglabāšanos, tostarp Latvijas Prūšu brālība.^[11] Mūsdienu prūšu literārā valoda, jeb tā sauktā jaunprūšu valoda balstās uz Elbingas vārdnīcu (ap 1350. g) un Simona Grūnava vārdnīcu (ap 1565. g) un trīs katehismiem prūšu valodā, vairākiem citiem sīkākiem rakstiem, vietvārdiem un Prūsas apvidvārdiem, kā arī vārdiem, kas darināti no saknēm, kuras ir sastopamas visās baltu un slāvu valodās, attiecīgo gadsimtu aizguvumiem no vācu valodas, ja tādi ir arī vairākumā citu Austrumeiropas reģiona valodu, un vārdiem, kas darināti no senprūšu valodas vārdiem — kā vārda atvasinājumi vai salikteņi. Pašlaik jaunprūšu valodā ir ap 10 000 oficiāli pieņemtu vārdu, precīzu skaitu nav iespējams noteikt, jo ir vairākas prūšu kopienas un katrā no tām lietošanā ir sastopami savi jaunvārdi. Principā tā sauktā jaunprūšu valoda ir bagātināts Sembas dialekts, kas tiek lietots ikdienā. Sakrālu tekstu rakstīšanai un mākslai nereti tiek izmantots Jaunpamediskais dialekts — jaunprūšu valodas vārdu krājums, kas tiek pakļauts senprūšu valodas Pamedes dialekta gramatikas un fonētikas normām.

Piemēri salīdzinājumam, pirmais no pirmā katķisma, otrais jaunprūsiski.


Senprūsiski	Jaunprūsiski
Stas Droffs As drowe an Deiuan Thawan wismosing kas ast taykowuns dangon bah semmin Bah an Je- sum Christú swaian ainan Sunun nusun rekian Kas patickots ast assastan swintan naseilen Gemmons assastan jungkfrawen Marian. Stenuns po Pontio Pylato scrisits aulawns bah encops. Sammay lesuns preipekollin Tirtin deinam att skiwuns assa gallans.	Stas Drūwis As druwēi en Dēiwan Tāwan wisamazīngin kas ast teikāwuns dāngan be zemmin Be en Jezum Christum, swajjan aīnan Sūnun, nūsan rikijjan kas ast patikātan ezze stan swintan naseīlin Gimmuns ezze stan jumprawan Marījan Stēnuns pa Pontio Pīlato skrizīts aulaūwuns be ēnkapts Zemmai līzuns prēi pikullin tīrtan dēinan etskīwuns ezze gallins

Rīdzinieks Raitis Simsons 80. gadu beigās un 90. sākumā publicēja informatīvo izdevumu "Prūsas Wāistis", kur liela daļa tekstu bija jaunprūšu valodā. 1989. gadā izveidojās prūšu klubu apvienība "Prūsa", kurā bija jaunprūšu valodas un kultūras interesenti no Lietuvas, Latvijas, Kaļiņingradas apgabala, no Polijas un nelielā skaitā no Vācijas. 1990. gados muzikālā kopa "Kūlgrinda" ierakstījusi albumu ar sakrālajiem dziedājumiem jaunprūšu valodā, bet Kaļiņingradas apgabalā 1990. gadu vidū nodibinājās prūsiski muzicējoša grupa "Romowe Rikoyto".^[12]

2015. gadā prūšu biedrība „Prusaspirā” 200 eksemplāros ar nosaukumu „Līkuts princis” izdeva Antuāna de Sent-Ekziperī grāmatu „Mazais princis” filologa Pītera Šātka (īstajā vārdā Pjotra Šatkovska (Piotr Szatkowski)) tulkojumā jaunprūsiski.^[13]

Leksika

Aizguvumi

Pieejamajos senprūšu valodas rakstu pieminekļos visvairāk sastopami aizguvumi no vācu (lejasaustrumvācu) un rietumslāvu pārstāvošās poļu valodas (iespējams, poļu pirmvalodas). Lielākā daļa vidusvācu valodas vārdu aizgūti laika posmā no 13. līdz 14. gadsimtam, kad visaktīvāk notika prūšu zemju kolonizēšana un prūšu pārvācošana. Slāvismi visvairāk aizgūti 10. un 11. gadsimtā Pamedē (mūsdienu Pomerānija), kur kontakti ar poļiem un to valodu ir bijuši vistuvākie. Visspēcīgākā citvalodu ietekme ir prūsiski tulkotajos katehismos jeb valodas reliģijas semantiskajā laukā, prūšu valodā aizgūstot tādus vārdus kā, piemēram: engels (vācu: engel — 'eņģelis'), kirki (vācu: kirche — 'baznīca'), retenīkan (vācu: retter — 'pestītājs'), dusi (slāvu: duša — 'dvēsele'), swetan (slāvu: svet — 'pasaule'), taču ne tikai, piemēram, tuckoris (viduslejasvācu: toucher — 'audējs').^[14]

Arhaismi

Prūšu valodā sastopami vārdi, kuriem nav paralēlu formu latviešu un lietuviešu valodās, un tie parasti tiek uzskatīti par baltu arhaismiem, piemēram: aglo (salīdzinājumā ar latviešu un lietuviešu: lietus), daddan (sal. ar latviešu: piens un lietuviešu: pienas), garbis (sal. ar latviešu: kalns un lietuviešu: kalnas), kērdan (sal. ar latviešu: laiks un lietuviešu: laikas), pintis (sal. ar latviešu: ceļš un lietuviešu: kelias).^[14]

Alfabēts

Jaunprūšu alfabētā ir 38 burti:^{[nepieciešama atsauce]}

Aa Bb Cc Dd Ḑḑ Ee Ēē Ff Gg Ģģ Hh Ii Īī Jj Kk Ķķ Ll Mm Nn Ņņ Oo Ōō Pp Qq Rr Ŗŗ Ss Šš Tt Ţţ Uu Ūū Vv Ww Xx Yy Zz Źź.

Pamatfrāzes

Tulkojums	Frāze
Prūšu valoda	Prūsiskan
Prūsija	(Prūsa) un (Prūsija)
Sveiki	Kaīls
Labrīt	(Kaīls Anksteīnai)
Kungs	Rekyse, Rikijs (Rikīs)
Uz redzēšanos	Sanday (Sandēi), (Ērdiw)
Paldies	Dīnckun (Dīnkun)
Cik?	(Kelli?)
Jā	Jā
Nē	Ni
Ja	Eg (Ik)
Dzert	Poutwei (Pūtwei)
Nauda	Peningāi
Dot	Daton (Dātun)
Koks	Garrin