Savvaļas aita, Eirāzijas savvaļas aita jeb rudā aita[1] (Ovis orientalis) ir vidēja auguma aitu ģints (Ovis) zīdītājs, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae). Savvaļas aitas iedalās divās lielās grupās, un katrā no tām ir vairākas pasugas. Tās ir mufloni un uriāli. Viena no savvaļas aitas muflonu pasugām ir mājas aita (Ovis orientalis aries jeb Ovis aries aries).[2]
Sistemātikas vēsture
Mufloni un uriāli kopš 2005. gada tiek sistematizēti kā viena suga
Aitu sistemātika dažādos informācijas avotos var būt grūti izsekojama. Savvaļas aitai ir daudzas atšķirīgas pasugas, kas vēl nesenā pagātnē tika sistematizētas kā sugas. DNS un molekulārie pētījumi šīs dažādās sugas ir apvienojuši vienā vienotā sugā - savvaļas aitā.[3] Tām ir atšķirīga morfoloģija, tām ir atšķirīgs pat hromosomu skaits, bet tām ir tuvu radniecīga DNS.
Balstoties uz morfoloģiskajām atšķirībām, pēdējo 200 gadu laikā aitu klasifikācijā ieviestas vairākas atšķirīgas sistemātikas.[3] Daži zinātnieki sekoja 1951. gada ierosinājumam visas aitas sistematizēt 2 sugās, sadalot tās pēc kontinentu principa - Eirāzijas savvaļas aita (O. ammon) un Kanādas savvaļas aita (O. nivicola/canadensis). Daži zinātnieki pat uzskatīja, ka ir tikai viena suga - savvaļas aita (O. ammon). Sugu skaits gadu gaitā ir svārstījies no 1 līdz 9.
Jaunākie atklājumi
Vienā no jaunākajām klasifikācijām (1973.), kas balstīta uz hromosomu skaitu, Eirāzijas savvaļas aitas sistematizētas 4 sugās, bet Ziemeļamerikas savvaļas aitas divās: muflons (O. musimon/orientalis), uriāls (Ovis vignei), argals (Ovis ammon), Dalla aita (Ovis dalli), Kanādas aita (Ovis canadensis) un sniega aita (Ovis nivicola).[3] Neskatoties uz to, ka savvaļas aitām ir atšķirīgs hromosomu skaits, daļa no sugām savā starpā hibridizējās gan nebrīvē, gan savvaļā, kur to izplatības areāli pārklājās. Turklāt to pēcnācēji bija auglīgi. Tika veikti padziļināti molekulārie pētījumi, un jau 1982. gadā tika ierosināts muflonus un uriālus sistematizēt kā vienu sugu Ovis orientalis.[3] Šim ierosinājumam seko "Pasaules zīdītāju sugu saraksts" (Mammal Species of the World) 2005. gada izdevums, nosaucot jauno apvienoto sugu par rudo aitu (Red sheep), bet tās zinātniskais nosaukums izdevumā ir Ovis aries.[2]
Tā kā jaunākie DNS pētījumi pierāda, ka mājas aitai vistiešākā radniecība ir tikai ar divām muflonu pasugām (Āzijas muflonu un Eiropas muflonu),[3] tad "Pasaules zīdītāju sugu saraksta" izdevuma sistemātiķi nosaukumu Ovis aries lieto gan domesticētajai formai, gan savvaļas formai, piemetinot, ka savvaļas formai drīkst lietot nosaukumu Ovis orientalis. Līdz ar to pastāv vairāki pieraksti, kā Ovis aries aries, Ovis aries orientalis vai Ovis orientalis aries, Ovis orientalis orientalis, utt. Tā kā dažādos pasaules informācijas avotos mājas aitas zinātniskais nosaukums tradicionāli ir Ovis aries, tad, neskatoties uz to, ka mājas aita ir savvaļas aitas pasuga, tās nosaukums visbiežāk netiek mainīts. Toties savvaļas aitai izmanto nosaukumu Ovis orientalis.[4]
Mājas aitas izcelsme
DNS pētījumi ir ieviesuši zināmu skaidrību arī mājas aitas izcelsmē, par kuras priekštečiem gadu gaitā ir uzskatītas vairākas savvaļas aitu sugas, kā mufloni, uriāli un Eirāzijas kalnu aita (Ovis ammon). Vienā no populārākajām hipotēzēm tika pieņemts, ka dažādas šķirnes ir radušās no dažādām savvaļas aitu sugām. Tomēr ģenētiskie pētījumi pierādīja, ka tikai divas savvaļas aitas pasugas ir izmantotas mājas aitas izveidē - Āzijas muflons un Eiropas muflons, turklāt zinātnieki izvirzīja jaunu pieņēmumu, ka Eiropas muflons ir ne tikai mājas aitas priekštecis, bet arī pirms daudziem tūkstošiem gadu savvaļā sākusi dzīvot mājas aita.[3]
↑ 2,02,1Peter Grubb: Order Perissodactyla. In: Don E. Wilson, DeeAnn M. Reeder (Hrsg.): Mammal Species of the World. A Taxonomic and Geographic Reference. 3. Auflage. Johns Hopkins University Press, Baltimore 2005, ISBN 0-8018-8221-4, S. 637–722 (S. 708–710).
