Sarkanais milzis

Saules un sarkanā milža iekšējā uzbūve. ESO attēls.

Sarkanais milzis ir liela un ne pārāk karsta zvaigzne, tās virsmas temperatūra ap 3000 K.^[1] Pārsvarā sarkanie milži ir maiņzvaigznes. Mūsu pašu Saule kļūs par sarkano milzi pēc apmēram 5 miljardiem gadu.^[2] Sarkanais milzis ir stadija, kad zvaigznes kodolā paaugstinās temperatūra un hēlija "degšanas" ātrums palielinās. Ap zvaigznes (tai skaitā nākotnē arī mūsu Saules) kodolu rodas ūdeņraža čaulveida "degšanas" slānis, tas uzkarsē virs kodola esošos slāņus un tādā veidā uzpūš zvaigzni. Zvaigznes rādiuss un spožums pieaug.

Kopā ir 4 zvaigznes mūža stadijas:

• zvaigznes "piedzimšanas" stadija;
• zvaigznes mūža garākais periods, kuru astronomi sauc par galvenās secības stadiju;
• "pusmūža" veca zvaigzne — periods, kad tās spožums, salīdzinot ar sākuma stadijas spožumu, ir pieaudzis par 30 procentiem un turpina augt;
• zvaigznes beigu stadija, periods, kad tā sāk kļūt par sarkano milzi.

Atsauces

1. Ilgonis Vilks. «Sarkanā milža stadija».
2. Sackmann, I.-Juliana; Boothroyd, Arnold I.; Kraemer, Kathleen E. (1993). "Our Sun. III. Present and Future" (PDF). Astrophysical Journal 418: 457. Bibcode 1993ApJ...418..457S. doi:10.1086/173407.