Šis raksts ir par kuģi. Par pilsētu skatīt rakstu Saratova.
Tvaikonis pirms Pirmā pasaules karaKuģis Saratov nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919)
Saratov jeb Saratova (krievu: Саратов) bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919. gadā pēc Aprīļa puča no 16. aprīļa līdz 27. jūnijam. 1919. gada 7.—8. jūlijā pārveda Latvijas Pagaidu valdību no Liepājas uz Rīgu.
Tā ietilpība bija 1679 bruto reģistra tonnu (BRT), jauda 138 ZS. Kapteiņi: A. Remess-Veics, A. Janovskis.
Īpašnieki
Dānijas Apvienoto kuģniecību kompānija (DFDS)
no 1911. Krievijas Ziemeļrietumu kuģniecības sabiedrība
Kuģis tika uzbūvēts 1888. gadā Kopenhāgenā, Dānijā un nosaukts par Leopold II. To izmantoja Apvienoto kuģniecību kompānija (dāņu: Det Forenede Dampskibs-Selskab, DFDS).
1911. gadā kuģi nopirka Krievijas Ziemeļrietumu kuģniecības sabiedrība (Русское Северо-Западное Пароходство) un pārdēvēja Saratovas pilsētās vārdā. Kuģa pieraksta osta bija Liepāja, tas uzturēja satiksmi starp Liepāju un Hallu Lielbritānijā.
Pēc Liepājas ostas ieņemšanas Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada maijā Saratov konfiscēja Vācijas okupācijas iestādes un to izmantoja kā munīcijas noliktavu. Pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas 1918. gadā to atkal nodeva īpašnieku, "Krievu Ziemeļrietumu tvaikoņu sabiedrības" rokās.
Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 8. janvārī kuģi ar Latvijas Pagaidu valdības rīkojumu konfiscēja (Apsardzības ministra pavēle N°707) un novietoja Liepājas reidā britu kara kuģu apsardzībā, Latvijas karogu uz tā pacēla 1919. gada 10. janvārī. Pēc Aprīļa puča uz tā patvērās Latvijas Pagaidu valdība.
1920.—1921. gados veica reisus uz Baltijas jūras un Lielbritānijas ostām, izmantots militāro kravu piegādei armijai.
Pēc kara beigām pārvadāja pasažierus, pārtikas preču, koku un ogļu kravas.
