Rietumu Nusa Tengara (indonēziešu: Nusa Tenggara Barat) ir Indonēzijas pirmās pakāpes administratīvā iedalījuma vienība. Izvietojusies valsts dienvidos, aizņem Mazo Zunda salu rietumdaļu. Iekļauj divas galvenās salas — Sumbavu un Lomboku, kā arī mazākās Mojo, Saneanas un citas saliņas. Administratīvi iedalās divās pilsētās (Matarama un Bima) un astoņos apriņķos.
Vēsture
Kopš 14. gadsimta Lomboka un Sumbava ietilpušas Majapahitas impērijā kā vasaļvalstis un salās izplatījās hinduisms. Pēc impērijas norieta 16. gadsimtā salās izplatījās islāms. 17. gadsimtā par ietekmi salās cīnījās Portugāle un Nīderlande. 1669. gadā Bimas sultanāts noslēdza līgumu ar Nīderlandes Austrumindijas kompāniju, kas tai deva ekskluzīvas tirdzniecības tiesības Sumbavā.
Pēc Indonēzijas Republikas izveidošanas sākotnēji Lomboka un Sumbava ietilpa Nusa Tengaras provincē. Kā atsevišķa province izdalīta 1958. gadā.
Ekonomika
Provinces ekonomika lielākoties balstīta lauksaimniecībā (soja, zemesrieksti, kukurūza, pipari u.c.) un zvejā. Attīstās kalnrūpniecība un tūrisms.
Iedzīvotāji
Lielākā daļa provinces iedzīvotāju pieder sasaku tautai, kas apdzīvo galvenokārt Lomboku. Sumbavas salā dzīvo sumbavieši un bimi. Pēc konfesionālās piederības 97% iedzīvotāji ir musulmaņi, bet 2,4% — hinduisti.
Atsauces
Ārējās saites
