Riņķis Riņķis (no viduslejasvācu : rink vai vidusholandiešu : rinc [ 1] plaknes daļa, ko ierobežo riņķa līnija un kurā atrodas tās centrs, kopā ar riņķa līniju .[ 2] punktu kopa , kas atrodas ne tālāk par noteiktu attālumu no kāda fiksēta punkta. Riņķi bieži jauc ar riņķa līniju — riņķa līnija ir riņķa robeža (tā nesatur riņķa iekšpusē esošos punktus).
Ikdienā riņķi bieži sauc par apli.
Riņķa vispārinājums trīs dimensiju telpā ir lode .
Segments ir riņķa daļa, kuru ierobežo horda un tās definētais loks. Perpendikuls no hordas viduspunkta līdz lokam ir segmenta augstums.Sektors ir riņķa daļa, ko ierobežo loks un divi rādiusi, kas vilkti no loka galapunktiem.Kvadrants ir sektors, kuru veidojošie rādiusi ir savstarpēji perpendikulāri .
Ja riņķi pagriež ap tā centru pa jebkuru leņķi, tā forma nemainās.
Riņķa centrs sakrīt ar tā masas centru .
Jebkura taisne, kas iet caur riņķa centru, ir tā simetrijas ass.
Starp visām plaknes figūrām ar fiksētu perimetru (robežas garumu) riņķim ir vislielākais laukums.
S
=
π π -->
R
2
,
{\displaystyle S=\pi R^{2},\,}
kur R — riņķa rādiuss un
π π -->
{\displaystyle \pi \,}
pī .
S
α α -->
=
α α -->
R
2
2
{\displaystyle S_{\alpha }={\frac {\alpha R^{2}}{2}}\,}
kur α — sektora leņķiskais lielums (radiānos ) un R — riņķa rādiuss.
P
=
2
π π -->
R
,
{\displaystyle P=2\pi R,\,}
kur R — riņķa rādiuss un
π π -->
{\displaystyle \pi \,}
pī .
Vigodskis M., Elementārās matemātikas rokasgrāmata, Liesma, 1967, Rīga.
Atsauces
Video:
