Pārmija ir atsevišķa pārmiju pārvedas sastāvdaļa, kas nodrošina brīvu un drošu riteņa pārriti no rāmjsliedes uz asmeni un pretējā virzienā, kā arī — nodrošina riteņa turpmāku virziena regulāras iesāktās trajektorijas saglabāšanu vai arī riteņa kustības trajektorijas pagriešanu sānceļa virzienā. Kustība pa pārmiju pārvedu ir iespējama paasmens un pretasmens virzienā. Pārmijas robežas ir no rāmjsliežu salaidnes līdz asmens resgalim. Rāmjsliedes beigas pārmijā parasti sakrīt ar asmens resgali — t.i. laidumā starp tām pašām brusām. Nobīde nav vēlama. Riteņpārim iebraucot nesagatavotā maršrutā, var notikt pārmijas uzgriešana — dzelzceļa satiksmes drošības pārkāpums.
Uzbūve
Vienkāršās pārmiju pārvedas uzbūves shēma: Lp — pārmiju pārvedas pilns garums; X — pārmijas daļa; Y — vidus daļa; Z — krusteņa daļa; K — krusteņa komplekts; C — pārmiju pārvedas matemātiskais centrs; c — smaila krusteņa matemātiskais centrs; α — pārmiju pārvedas, kā arī smaila krusteņa leņķis; a — attālums no pārmiju pārvedas sakuma līdz pārmiju pārvedas matemātiskajam centram C pa taisnā ceļa asi; b — attālums no pārmiju pārvedas matemātiskā centra C līdz pārmiju pārvedas beigām taisnā un sānu virzienā; Lp=a+b; 1 — pārmijas piedziņas brusa; 2 — pārmijas motors vai pārvedmehānisms; 3 — pārmijas darba vilktne un kontrolvilktņi; 4 — starpasmeņa, darba un kontrolvilktne; 5 — rāmjsliede līkā; 6 — rāmjsliede taisnā; 7 — asmens līkais; 8 — asmens taisnais; 9 — ceļa sliede; 10 — pretsliede; 11 — spārnsliede labā; 12 — spārnsliede kreisā; 13 — krusteņa serde; 14 — krusteņa kaitīgā telpa; 15 — krusteņa kakls; 16 — pārmiju pārvedas brusa vai cits zemsliežu pamats; 17 — sliežu salaidne vai sliežu metinājuma šuve.
diviem asmeņiem (visām parastajām pārmijām) — speciāli frēzētiem pārvietojamiem (kustīgiem) sliežu profiliem ar smaili (tievgali) un resgali;
divām rāmjsliedēm, pie kurām piespiež, vai no kurām asmens gājiena attālumā atvelk asmeņus;
pārvedmehānisma, ko pārslēdz ar rokas sviru vai elektromotoru;
kontrolvilktnēm un kontrolierīcēm, kas dod signālatkarības iekārtām nepieciešamos signālus par maršruta gatavību un ļauj gatavot maršrutus, kā arī atvērt luksoforus vilcienu kustībai pa pārmiju;
darba un starpasmeņu vilktņi, kas savieno asmeņus ar pārvedas mehānismu un savā starpā;
noslēdzējiem, kas noslēdz asmeņus konkrētā darba stāvoklī, neļaujot tiem ieņemt kādu no starpstāvokļiem;
horizontālajiem un vertikālajiem atbalsta stiprinājumiem;
sliežu stiprinājumiem;
u.c. detaļām.
Asmeņu darbības principa animācija
Vienkāršā pārmiju pārveda
A — B ir taisnvirziens; C — sānu virziens. Asmeņi attēloti sarkanā krāsā.
Dubultā krustpārmiju pārveda
Asmeņu forma
Pēc ceļa plāna asmeņu virzienu vadīklām uz atzarojumu izšķir[1] :
taisnus asmeņus ar triecienu saskares punktā (tikpat kā nekur netiek izmantoti);
līklīnijas šķēlējtipa ar sākuma leņķi (kompromisa variants);
līklīnijas pieskares bez sākuma leņķa (vissaudzīgākais iespējamais variants).
Bez tam dažkārt mēdz būt sastopamas arī tikai tīri rāmjsliežu pārmijas, kurās neietilpst asmeņi, bet parasti papildus var būt pretsliedes. Šajās pārmijās virziena pārsegšanu panāk ar rāmjsliežu grozīšanu vajadzīgajā virzienā. Rāmjsliežu pārmijām ir sliktāki ekspluatācijas parametri, mazāks ātrums pa tām, rāmjsliežu sagrozīto galu salaidnēm nepieciešama sarežģītāka nostiprināšana.
Attēlu galerija
Asmens gals uz biezajām paliktnēm
Asmens veltnīši (rullīši) un elektroapsildes tens ziemas apstākļiem sniega kausēšanai
Pārmija ar elektropiedziņu
Pārmijas garnitūra
Vienkāršā pārmiju pārveda šaursliežu dzelzceļā
Pārmijas elektropiedziņa šaursliežu dzelzceļā
Atsauces
↑S.V. Amelin, G.E.Andreev Ustrojstvo i ekspluataciya puti. — M: Transport 1986. — 238 s.
