Putnēdājzirnekļi (Mygalomorphae — ‘ciršļveidīgie [zirnekļi]’) ir zirnekļu apakškārta (vai infrakārta). Fosilā veidā ir zināma no triasa. No augstākajiem zirnekļiem putnēdājzirnekļi atšķiras ar heliceru ortognatu uzbūvi: nadziņu posmi orientēti paralēli un sakļaujoties paliecas zem bazālā posma. Parasti putnēdājzirnekļi ir lielāki par augstākajiem zirnekļiem, kas tieši ir saistīts ar atšķirībām heliceru uzbūvē. Apdzīvo pārsvarā tropu teritorijas. Pārsvarā klejotāji vai uz kokiem mītošas sugas, dzīvo alās vai no tīmekļa izveidotās cauruļveidīgās mītnēs. Plašāk pazīstamie pārstāvji pieder putnuzirnekļu dzimtai (tarantuli), kas izraisa interesi kā eksotiskie mājdzīvnieki.
Labi redzamas dorsoventrāli orientētās heliceras (Aname atra)
Morfoloģija
Vēderiņš (opistosoma) ārēji nesegmentēts. Tīmekļa kārpiņas no divām līdz sešām izvietotas vēderiņa aizmugurējā daļā. Heliceras paraksiālas. Pedipalpu koksas ar vāji attīstītām žokļu plātnēm, bet biežāk ir bez tām. Plaušu maisi ir divi pāri. Acis, satuvinātas, atrodas galvkrūšu priekšējā malā. Mātīšu dzimumorgāni ir primitīvi.
Sistemātika
Putnēdājzirnekļus agrāk mēdza dalīt trijās grupās (Nelipoda, Hypodemata un Pycnothelidae). Mūsdienās zināms ap 20 dzimtām, un ir aprakstīts ap 2650 recento sugu.
