Protestantiskā ētika un kapitālisma gars (vācu: Die protestantische Ethik und der «Geist» des Kapitalismus) ir 1905. gada Maksa Vēbera darbs, kur autors analizē saikni starp protestantismu, īpaši kalvinismu, un mūsdienu kapitālisma izveidi un attīstību. Viņš argumentē, ka noteiktas protestantu ētikas iezīmes un reliģiskie uzskati veicināja kapitālisma attīstību Rietumeiropā.
Galvenie argumenti
Aicinājums uz darbu: Protestantu ētika, it īpaši kalvinisms, uzsvēra ideju par darbu kā aicinājumu no Dieva. Kalvinisti uzskatīja, ka smags darbs un ekonomiskā panākšana ir morāli vērtīga, un tas kļuva par reliģisku pienākumu.
Askētisms: Vēbers apgalvo, ka protestantu askētisms (atteikšanās no greznības un materiālo vēlmju ierobežošana) mudināja uz peļņas uzkrāšanu un reinvestēšanu uzņēmējdarbībā, nevis uz izšķērdēšanu. Tas radīja labvēlīgus apstākļus kapitālisma uzplaukumam.
Predestinācijas doktrīna: Kalvinisma ideja par predestināciju, kurā ticēja, ka Dievs jau iepriekš noteicis, kurš tiks izglābts, veicināja iekšēju spriedzi un vēlmi pierādīt savu izredzētību caur sekmēm darbā un biznesā.
Individuālā atbildība: Protestantu uzsvars uz individuālo atbildību un pašdisciplīnu radīja ētisku ietvaru, kas veicināja kapitālisma attīstību.
Tulkojums latviešu valodā
Grāmata ir tulkota latviešu valodā un izdota 2002. gadā izdevniecībā "Jumava".
