Postmodernisms (latīņu: post - pēc modo - nupat) ir visaptveroša humanitāro zinātņu kustība, kam galvenokārt raksturīga objektīvās patiesības un metanaratīva noliegšana. Tas ir vispārīgs apzīmējums 20. gadsimta beigu pārmaiņām Rietumu kultūras un filozofiskajā apziņā, kurām raksturīgs modernitātes vērtību noliegums.[1] "Mūsu pašreizējā kultūra ir cinisms un ironija - jebkas dzīvotspējīgs, katrā ziņā jebkurš mēģinājums paust kādu ideālu novīst to spozmē", tā postmodernismu apraksta Svens Birkerts.[2]
Postmodernismam nav precīzas definīcijas, bet tam piedēvētas dažādas pazīmes, piemēram, nenoteiktība, fragmentācija, patiesības konstrukcija, nevis atrašana. No postmodernisma viedokļa "šo pazīmju uzskaitīšana nav korekta, jo tā grib apstādināt procesus, atrast būtiskas īpašības, atņemt postmodernismam tā nenoteiktību".[3]
Postmodernisma jēdziens cieši saistīts ar postrukturālisma un dekonstrukcijas pieeju literatūrai. Žaks Deridā, Mišels Fuko un citi norādījuši, ka nav iespējams izveidot skaidru un neapgāžamu patiesības struktūras aprakstu.[4] Postmodernisms ietekmējis arī mākslu un arhitektūru.
Atsauces
