Pontuss Delagardijs vai Pontuss Delagardi (zviedru: Pontus De la Gardie, pēc 1520—1585) bija Zviedrijas un Igaunijas militārais un valsts darbinieks. Zviedru Igaunijas gubernators (1574–1575, 1583–1585). Zviedrijas karaspēka virspavēlnieks Livonijas kara laikā.
Dzīvesgājums
Dzimis laikā starp 1520. un 1530. gadu netālu no Karkasonas tirgotāja Žaka Dekuprī (franču: Jacques d'Escoperier) ģimenē. 1551. gadā sāka dienēt Francijas armijā, tad Skotijas karalienes Marijas Stjuartes galmā. No 1559. līdz 1565. gadam dienēja Dānijas karaspēkā, Ziemeļu septiņgadu kara laikā krita gūstā un pārgāja Zviedrijas pusē.
1568. gadā viņš kļuva par karaļa Ērika XIV galma maršalu un piedalījās galma apvērsumā. Jaunais karalis Juhans III 1569. gadā viņu uzņēma bruņniecībā un 1571. gadā piešķīra barona titulu un zemes īpašumus.
1574. gadā Delagardiju iecēla par Igaunijas gubernatoru Tallinā, un viņš mēģināja atgūt krievu ieņemtos cietokšņus. 1576. gadā viņu nosūtīja diplomātiskā misijā uz Prāgu pie jaunā Svētās Romas impērijas ķeizara Rūdolfa II. 1580. gadā viņš apprecēja Zviedrijas karaļa Juhana III ārlaulības meitu Sofiju Jillenjelmu (Gyllenhielm). 1581. gadā Delagardiju iecēla par Zviedrijas armijas virspavēlnieku, 1580. gada rudenī viņš iekaroja Keksholmu, tad ziemā vadīja savu karaspēku pāri aizsalušajam Somu līcim, lai ieņemtu Tolsburgas un Vezenbergas pilis. 1581. gada septembrī viņa vadībā Zviedrijas karaspēks ieņēma arī Narvas, Ivangorodas, Jamburgas un Koporjes cietokšņus. 1583. gadā Krievijas cariste bija spiesta noslēgt Pļusas pamiera līgumu un atteikties ne tikai no Zviedru Igaunijas, bet arī no Ingrijas un Korelas.
1585. gadā Delagardijs noslīka Narvas upē, vedot Pļusas pamiera līguma pagarināšanas sarunas ar krieviem. Apglabāts Tallinas Svētās Marijas katedrālē.
Ārējās saites
