Platona krāteris atrodas Lietus jūras ziemeļaustrumu malā, Alpu kalnu ziemeļrietumu daļā. Uz dienvidiem no krātera atrodas Tenerifes kalni, uz austrumiem atrodas vairākas plaisas – Platona plaisas (Rimae Plato).
Krāteris ir izveidojies pirms apmēram 3,84 miljardiem gadu. Platona krātera dibenu pilnībā aizpildījusi lava, tas atrodas apmēram 500 m augstāk nekā Lietus jūras virsma un ir daudz tumšāks par apkārtējo virsmu. Poļu astronoms Johanness Hevēlijs to dēvēja par Lielo Melno ezeru (Lacus Niger Major). Krātera valnis nav vienmērīgs pēc augstuma, tam ir vairākas izteiktas virsotnes, vaļņa rietumdaļā augstākā ir Zēta (ζ) virsotne (2900 m no krātera dibena), austrumdaļā augstākās ir Gamma (γ) – 3200 m, Delta (δ) – 2600 m un Epsilons (ε) – 1900 m.[2] Platons pēc formas ir apaļš krāteris, lai gan no Zemes izskatās eliptisks.
Platona krāterī ir fiksētas 40 pārejošas Mēness parādības, tas pēc skaita ir otrs lielākais rādītājs.[2] Šeit ir novērota gaišu plankumu parādīšanās, krātera dibena apgaismotā sektora spilgtuma maiņa u.c. parādības, kurām tieša izskaidrojuma nav vai arī tās tiek skaidrotas ar novērošanas apstākļu īpatnībām.
Pavadoņkrāteri
Uz Mēness kartēm šie krāteri tiek apzīmēti ar burtu uz krātera malas, kas ir tuvāk Platona krāterim.[3]
.png)
