Pjērs Ogists Renuārs (franču: Pierre-Auguste Renoir; dzimis 1841. gada 25. februārī, miris 1919. gada 3. decembrī) bija franču gleznotājs, grafiķis, tēlnieks, viens no ievērojamākajiem impresionisma gleznotājiem. Gleznojis galvenokārt portretus, ainavas, marīnas, aktus un kluso dabu. Vēlākajos gados, ietekmējoties no Rafaēla, pievērsies glezniecībai vairāk renesanses un klasicisma stilā.
Dzimis Limožā nabadzīgā ģimenē. Viņa tēvs bija skroderis un ģimene 1844. gadā pārcēlās uz Parīzi plašāku darba iespēju dēļ. Ģimenes dzīvesvieta atradās netālu no Luvras, kuru jaunais Renuārs bieži apmeklēja. Renuāram bijis iedzimts talants gan uz zīmēšanu, gan dziedāšanu. Dziedājis baznīcas korī. 13 gadu vecumā bija spiests pamest gan skolu, gan mūzikas stundas un sāka strādāt par mācekli porcelāna fabrikā. Fabrikas īpašnieks ievēroja Renuāra zīmēšanas talantu un viņa iedrošināts Renuārs sāka nopietni gatavoties, lai iestātos Nacionālajā mākslas akadēmijā.
1858. gadā sakarā ar fabrikas mehanizāciju Renuārs zaudēja darbu un bija spiests meklēt citus iztikas līdzekļus. Savu mākslas izglītību turpināja individuāli un ap 1862. gada iepazinās ar vairākiem impresionistu gleznotājiem, tostarp arī Klodu Monē.
Renuāram atšķirībā no citiem impresionisma māksliniekiem bija svarīga arī gleznoto objektu forma, viņš impresionismam neraksturīgi dažkārt gleznās saglabāja skaidri izteiktu līniju. Visvairāk Renuārs gleznoja sieviešu portretus un aktus.
Sešdesmit gadu laikā Renuārs bija radījis ap 6000 gleznu, kas līdz tam brīdim tika uzskatīts par savdabīgu rekordu, ko vēlāk pārspēja Pablo Pikaso.[1]
Ievērojamākie darbi
Atsauces
Ārējās saites
