Pirmais karagājiens uz Hariju (1216)

Šis raksts ir par 1216. gada karagājienu uz Hariju. Par citām jēdziena Karagājieni uz Hariju nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

1216. gada karagājiens uz Hariju
Daļa no Livonijas krusta kariem
Krustnešu, letgaļu un līvu karagājiens caur Sakalu virzījās uz Hariju (kartē - HARJU).
Datums 1216. gada augusts Vieta Harija Iznākums Krustneši izpostīja Harijas ciemus. Sapulcinātais igauņu karaspēks nolēma neuzsākt kauju ar iebrucējiem.
Karotāji
Harijas zemju karaspēks	Zobenbrāļu ordenis, krustneši no Vācijas, Livonijas bīskapijas vasaļi līvu un letu karavīri
Komandieri un līderi
Harijas novadu vecākie	Igaunijas bīskaps Teoderihs no Turaidas, ordeņa mestrs Folkvīns, līvu un letu zemju vecākie
Zaudējumi
daudz nogalināto

1216. gada karagājiens uz Hariju notika 1216. gada vasarā pēc Igaunijas pirmās sadalīšanas. Tajā piedalījās Igaunijas un Livonijas bīskapu sabiedrotie līvi un leti, un Zobenbrāļu ordenis, ko vadīja tā mestrs Folkvīns. Karagājiens virzījās uz ziemeļiem caur jau iepriekšējos gados kristīto Sakalas zemi, kur par pavadoņiem tika paņemti šīs zemes vecākie. Četrās dienās tika nopostīta Igaunijas vidienē esošā Harijas zeme.^[1]

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari

Atsauces

1. Indriķa hronika XX. 2.