Pauls Nikolajs Kogermans (igauņu: Paul Nikolai Kogerman; dzimis 1891. gada 5. decembrī Tallinā, miris 1951. gada 27. jūlijā Tallinā) bija igauņu ķīmiķis un degslānekļa mūsdienu zinātniskās pētniecības pamatlicējs. Veicis būtisku darbu degslānekļa struktūras, izcelsmes un ķīmisko īpašību izpētē.
Dzīvesgājums
Dzimis gāzes fabrikas darbinieka (un bijušā jūrnieka) ģimenē. No 1901. līdz 1904. gadam apmeklēja pamatskolu, no 1904. līdz 1908. gadam pilsētas skolu. Pēc pilsētas skolas beigšanas pelnīja iztiku, mācot baznīcas skolās Tallinas apkaimē.[1] 1913. gadā kā eksterns absolvēja Aleksandra ģimnāziju Tallinā (Rēvelē). No 1913. gada studēja Tartu Universitātes Ķīmijas fakultātē.[1][2] Igaunijas Brīvības cīņu laikā viņš cīnījās no Tallinas skolotājiem veidotā vienībā.[1] No 1919. līdz 1920. gadam viņš ar valsts stipendiju studēja Londonas Imperiālajā koledžā.[1][2] 1921. gada maijā Kogermans Londonas Universitātē ieguva ķīmijas tehniķa kvalifikāciju, bet 1922. gadā — zinātņu maģistra grādu.[1][2]
Karjera
No 1921. līdz 1936. gadam Kogermans strādāja Tartu Universitātē. Pēc maģistra darba aizstāvēšanas par degslānekļa termisko sabrukšanu viņš 1922. gadā tika ievēlēts par Universitātes Organiskās ķīmijas docentu. 1925. gadā kopā ar Mihaelu Vitlihu nodibināja laboratoriju degslānekļa sistemātiskai izpētei, tajā pašā gadā kļuva par profesoru.[1][2][3]
1926. un 1933. gadā bija vieslektors Cīrihes Šveices augstskolā un 1927. — 1928. gadā Hārvarda Universitātē. 1934. gadā viņš Cīrihē aizstāvēja doktora disertāciju par diēnu ar izolētu kovalento saiti apvienošanu un polimerizācijas reakcijām.[2]
No 1936. līdz 1941. gadam Kogermans bija organiskās ķīmijas profesors Tallinas Tehniskajā universitātē, no 1936. līdz 1939. gadam arī universitātes rektors.
1938. gadā viņš kļuva par vienu no pirmajiem 12 akadēmiķiem, kas tika izraudzīti jaunizveidotajai Igaunijas Zinātņu akadēmijai.[4] 1946. gadā, kad Igaunijas Zinātņu akadēmija kļuva par Igaunijas PSR Zinātņu akadēmiju, atkārtoti ievēlēts.[5] No 1929. līdz 1936. gadam Kogermans bija Igaunijas Dabaszinātņu biedrības priekšsēdētājs.
1938. — 1939. gadā Kogermans bija Nacionālās padomes (Riiginõukogu) ex officio loceklis. No 1939. gada oktobra līdz padomju okupācijas sākumam 1940. gada 21. jūnijā ieņēma izglītības ministra posteni.
1941. gadā Kogermanu un viņa ģimeni deportēja uz ieslodzīto nometni Sverdlovskas apgabalā.[1][6] 1945. gadā viņš priekšlaicīgi tika atbrīvots un atgriezās Igaunijā.[7] No 1945. gada līdz 1951. gadam viņš bija Tallinas Tehniskās universitātes organiskās ķīmijas katedras vadītāja vietnieks. No 1947. gada līdz 1950. gadam viņš darbojās arī Zinātņu akadēmijas Ķīmiskā institūta direktora amatā.[8]
Apbalvojumi
1927. gadā Kogermanam tika piešķirts Goda Leģiona ordenis, bet 1938. gadā - otrās klases Baltās zvaigznes ordenis. 2006. gadā tika nodibināta viņa vārdā nosauktā akadēmiskā stipendija, kas tiek piešķirta veiksmīgajiemTallinas Tehniskās universitātes studentiem.[9]
Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Kogerman, Aili (2011). "Professor Paul Nikolai Kogerman and the success story of Estonian kukersite". Oil Shale. A Scientific-Technical Journal (Estonian Academy Publishers) 28 (4): 548–553. ISSN 0208-189X. Atjaunināts: 2012-11-10.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Past, Vello (PDF). Chemistry at the University of Tartu in 1919–1947. University of Tartu. Atjaunināts: 2008-12-06.[novecojusi saite]
- ↑ Aben, Hillar (1999). "Editor's Page". Oil Shale. A Scientific-Technical Journal (Estonian Academy Publishers) 16 (1): 1. ISSN 0208-189X. Atjaunināts: 2008-12-06.
- ↑ «Краткая история Эстонской Академии наук». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 1. janvārī. Skatīts: 2018. gada 20. oktobrī.
- ↑ «Zinātnes Vēstnesis: 2006.g. 20. februāris». www.lza.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-16. Skatīts: 2018-10-20.
- ↑ Estonian State Commission on Examination of the Policies of Repression. The White Book. Losses Inflicted on the Estonian Nation by Occupation Regimes 1940–1991 (PDF). Estonian Encyclopaedia Publishers, 2005. 76. lpp. ISBN 9985-70-195-X. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-07-07. Skatīts: 2008-12-08.
- ↑
(PDF) Fate of the members of the Estonian governments in 1918–1940. Estonian International Commission for Investigation of Crimes Against Humanity. Arhivēts no oriģināla 2007-06-09. Atjaunināts: 2008-12-08.
- ↑ Eesti Elulood. Tallinn: Eesti Entsüklopeediakirjastus 2000 (= Eesti Entsüklopeedia 14) ISBN 9985-70-064-3, p. 171
- ↑ (PDF) Annusal Report 2006. Tallinn University of Technology. 2007. Atjaunināts: 2008-12-08.
Ārējās saites
