Parastais ķirbis (Cucurbita pepo) ir viengadīgs 3 - 8 m garš ķirbju dzimtas lakstaugs, kultūraugs.
Raksturojums
Stumbrs gulošs vai kāpelējošs, ar atstāvošiem sarveida matiņiem. Lapas pamīšus, vienkāršas, piecdaivainas, 17—20 cm garas, 20—25 cm platas, ar sarveida matiņiem un līdz 40 cm garu kātu. Zied no jūnija līdz augustam.
Ziedi viendzimuma, 7—10 cm diametrā, lapu žāklēs, vīrišķie ziedi pušķos, sievišķie — pa vienam. Ziedu kāti līdz 25 cm gari, rievaini. Kauss ar īsu stobriņu un 5 lineārām vai gandrīz pavedienveidīgiem zobiņiem. Vainags dzeltens vai oranždzeltens ar zvanveidīgu, līdz 5 cm garu stobriņu un 6—7 cm garām, smailām daļām. Kauss un vainags ārpusē ar atstāvošiem matiņiem.
Auglis — oga ar cietu apvalku un iedzeltenu mīkstumu. Sēklas plakanas, iedzelteni baltas, ar apmali. Sastopamas daudzas kultūršķirnes. Iecienīts pārtikas augs; auglī daudz karotīna, C, B1 un B2 vitamīna. Sēklas satur līdz 50% eļļas, tās izmanto ārstniecībā pret parazītiskiem tārpiem.
Ķirbju dzimtene ir Meksika. Eiropā tie nokļuva 16. gadsimtā.
Atsauces
