Salacgrīvas vidusskolas 9.klašu skolēni Ministru kabineta preses konferenču telpā
Pamatizglītība ir izglītības pakāpe (pēc pirmsskolas izglītības), kurā galvenokārt apgūst katram cilvēkam nepieciešamās vispārīgās pamatzināšanas un pamatprasmes, kas ir tālākās izglītības apguves pamats.[1]
Latvijā pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai ir obligāta un tā ir bezmaksas. [2] Pamatizglītības apguvei paredzēti deviņi gadi. Pirmajos sešos gados mācības galvenokārt notiek pēc integrēto mācību un mācību ciklu principa. Nākamajā trīs gadu posmā mācības notiek pēc mācību cikla un mācību priekšmetu principa. Latvijā mūsdienās pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā bērnam aprit 7 gadi.
Valsts nodrošina iespēja papildināt pamatizglītību ar profesionālās izglītības un papildizglītības elementiem un ievirzēm. Pamatizglītības pakāpē notiek sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo vērtīborientāciju veidošana un gatavošanās iesaistei sabiedrības dzīvē, kā arī sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai. Pamatizglītība dod priekšstatu par profesijām, un ir nepieciešama jebkurā profesijā, jo tā ir pamats vispārējai kultūrai.
Pilnu pamatizglītības programmu īsteno izglītības iestāde, kuras nosaukums ir pamatskola. Pirmo sešu (vai dažos gadījumos četru) klašu jeb pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas var īstenot sākumskola. Arī vidusskolas var īstenot pilnu pamatizglītības programmu. Tāpat pamatizglītību var īstenot arī arodskola, speciālās izglītības iestāde, vakara (maiņu) skola, internātskola, sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestāde vai klasē, vai citā izglītības iestādē, piemēram, ģimnāzijas, ja tajā īsteno pilnu vai daļu pamatizglītības programmas.[3]
.jpg)
