Nodokļus var uzskatīt par sava veida piespiedu maksājumu no valsts vai pašvaldības puses, kurus parasti veic fiziskas vai juridiskas personas attiecīgās valsts teritorijā.[1] Nodokļi parasti tiek noteikti ar likumu, kur izvairīšanās no nodokļu nomaksas veido tā saucamo ēnu ekonomiku, līdz ar to, lai mazinātu tās ietekmi uz valsts kopējo tautsaimniecību, par nodokļu nemaksāšanu attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona var tikt likumiski sodīta.[1][2] Tā, piemēram, ar Latvijas valsts nodokļu likumu var iepazīties likumi.lv oficiālajā mājaslapā.[3]
Nodokļi tiek iekasēti gandrīz visās mūsdienu valstīs un parasti kalpo par galveno ienākumu avotu valsts budžetā, ar ko lielākoties tiek segti tās sabiedriskie izdevumi — infrastruktūra, valsts parādsaistības u.tml.[1][4][5] Nodokļu dažādības dēļ valsts ar likumu parasti nosaka nodokļa likmi, cik procentuāli liela summa no saviem ienākumiem vai vērtības attiecīgajai personai ir jāiemaksā valsts kasē.[1] Parasti katrā valstī ir izveidota speciāla iestāde, kas nodarbojas ar nodokļu iekasēšanu, kur, piemēram, Latvijā šo lomu pilda Valsts ieņēmumu dienests (VID).[1][6]
Nodokļu sistēma atsevišķās valstīs var būt dažāda, līdz ar to indivīdam vai uzņēmumam ir svarīgi iepazīties ar attiecīgās valsts nodokļu likumu pirms tiek uzsākta komercdarbība vai ieguldīšana.[1]
Nodokļus var dalīt divās grupās, tas ir, tiešajos nodokļos, kur ar nodokli apliekamais objekts pieder tā īpašniekam, un netiešajos nodokļos, kur ar nodokli apliek preces vai pakalpojumus un to nomaksā pircējs. Šeit ir uzskaitīta tikai daļa no nodokļu veidiem:
%27_oil_on_panel,_1620-1640._USC_Fisher_Museum_of_Art.jpg)
