Nikolajs Ņekrasovs (krievu: Николай Владимирович Некрасов; dzimis 1900. gada 18. decembrī, miris 1938. gada 4. oktobrī) bija krievu esperantists un tulkotājs uz esperanto valodu, rakstnieks, dzejnieks, žurnālists un literatūras kritiķis.
Biogrāfija
Nikolajs Ņekrasovs piedzima 1900. gadā Maskavā. Viņš bija žurnālists, strādāja izdevniecībā.
15 gadu vecumā Ņekrasovs iemācījās esperanto valodu. Bija redaktors paša izdotajam žurnālam Juna Mondo (1918—1919). 1922. gadā bija viens no recenziju žurnāla La Nova Epoko dibinātājiem, kā arī tā redaktors līdz 1930. gadam. 1933. gadā bija rakstu krājuma Новые проблемы языкознания redaktors.
Ņekrasovs tulkojis vairākus krievu klasiķu darbus uz esperanto valodu, tai skaitā Aleksandra Puškina darbus Kupra rajdanto ("Vara jātnieks") un Eŭgeno Onegin ("Jevgēņijs Oņegins"). Ņekrasovs sarakstījis darbus esperanto valodā gan prozas, gan poēzijas žanrā, kā arī darbojies kā esperanto literatūras kritiķis. 1930. gadu sākumā piedalījās materiālu sagatavošanā par literatūru "Esperanto enciklopēdijai". Publicējis daudzas no esperanto valodas radītāja Ludvika Zāmenhofa vēstulēm.
1931. gadā Ņekrasovs bija viens no Starptautiskās revolucionāro esperanto rakstnieku asociācijas IAREV (International Association of Revolutionary Esperanto Writers) dibinātājiem. Viņš rediģēja asociācijas pirmo laikrakstu La Nova Etapo (angļu: The New Stage).
Represijas un nāve
Padomju Savienībā organizētā Lielā terora laikā, 1938. gadā, Ņekrasovu arestēja, apsūdzot par piedalīšanos "fašistisko spiegu un teroristu esperantistu organizācijas" dibināšanā un vadīšanā. 1938. gada 4. novembrī Ņekrasovu sodīja ar nāvi nošaujot.[1] 1957. gada 26. novembrī viņš tika pēc nāves reabilitēts.
Atsauces
Ārējās saites
