Nikolajs Ļeskovs (krievu: Николай Семёнович Лесков; dzimis 1831. gada 4. februārī, miris 1895. gada 21. februārī) bija krievu rakstnieks, dramaturgs un publicists. Iespējams visplašāk pazīstamākais Ļeskova darbs ir novele "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta". Karjeras sākumā rakstījis arī ar pseidonīmu M. Stebņickis.
Dzimis Orlas guberņā ierēdņa ģimenē. Pēc izglītības iegūšanas Orlas ģimnāzijā, 1847. gadā iestājās darbā krimināltiesā, vēlāk pārcēlās uz Kijevu, tur iesaistīdamies sabiedriskajā dzīvē. 1857. gadā sāka strādāt kompānijā Scott & Wilkins, kas piederēja tantes vīram - britam. Darba darīšanās daudz ceļoja pa Krieviju, tā iepazīdams dažādus slāņu iedzīvotāju dzīvi. No 1860. gada vasarā Kijevā sāka publicēties dažādos preses izdevumos, pēc pusgada pārcēlās uz Sanktpēterburgu. 1863. gadā pievērsās rakstnieka karjerai.
Savos darbos nepieslejoties tolaik aktuālajiem sabiedriskajiem virzieniem, Ļeskova darbi tika kritizēti no partijiskuma pozīcijām. Dažus darbus, kuros kritizēti pareizticīgās baznīcas funkcionāri, cenzūra aizliedza. Arī PSRS laikā vairāki Ļeskova darbi netika publicēti, un rakstnieka pilnie kopotie raksti tika sākti izdot tikai 1996. gadā.
1863. gadā Ļeskovs uzturējās Rīgā pētīdams vecticībniekus, vēlāk uzrakstīdams ministram ziņojumu "Par Rīgas pilsētas raskoļņikiem" (О раскольниках города Риги). Tāpat viņš publicēja rakstu par nelegālo sieviešu tirdzniecību publiskajiem namiem Rīgā. [1]
Ārējās saites
Atsauces
