Nikolajs Sermuks (1896—1937) bija latviešu izcelsmes padomju militārais darbinieks, Ļeva Trocka palīgs un apsargs.
Dzīvesgājums
Dzimis 1896. gadā Rīgā, ieguvis augstāko izglītību. Kopš 1918. gada dienēja Sarkanajā armijā. Bijis Republikas revolucionārās kara padomes priekšsēdētāja Trocka sekretārs un viņa bruņuvilciena priekšnieks. Šis vilciens, kuru pavadīja armijas apakšvienības un kurā atradās bibliotēka, tipogrāfija, telegrāfa un radiopunkts un citāds aprīkojums, pārvietojās pa Krievijas pilsoņu kara frontu apgabaliem, nodrošinot karaspēka komandēšanu un karavīru un vietējo iedzīvotāju aģitāciju.
1928. gadā N. Sermuks privāti pavadīja partijas iekšējo cīņu zaudējušo un izraidīto Trocki uz Almatu. Valsts politiskās pārvaldes darbinieki arestēja Sermuku Almatas viesnīcā, kurš viņš dzīvoja ar Trocka ģimeni. Pārvests uz Maskavu, kur Politpārvaldes Kolēģijas Īpašā apspriede piesprieda viņam 3 gadu izsūtījuma. Izsūtīts uz Čerepovecu, 1933. gadā Īpašā apspriede aizliedza Sermukam dzīvot 15 pilsētās, 1934. gadā piesprieda 3 gadu ieslodzījumu politiskajā izolatorā (Iekšlietu Tautas komisariāta cietums). Pēc tam atkal arestēts, sodīts ar 5 gadiem labošanas darba nometnēs. 1936. gada jūlijā kopā ar citiem 138 ieslodzītajiem "trockistiem" ar tvaikoni nogādāts Nagajeva līcī no Vladivostokas, nosūtīts uz Kolimas nometni Zirjankas ciemā. Pret Sermuku sākta jauna izmeklēšana vietējās "trockistu grupas" lietas ietvaros.
1937. gada 14. septembrī Daļstroja Iekšlietu pārvaldes troika notiesāja Sermuku "par kontrrevolucionāru darbību", piespriežot nāvessodu. Nošauts tā paša gada 25. oktobrī. 1989. gadā reabilitēts.[1]
Kino
N. Sermuks attēlots (aktieris Andrejs Fesjkovs, Андрей Феськов) 2017. gada Krievijas daudzsēriju filmā "Trockis" («Троцкий»).