Nikolajs Rezanovs (krievu: Николай Петрович Резанов; dzimis 1764. gada 28. martā Sanktpēterburgā, miris 1807. gada 13. martā Krasnojarskā) bija krievu diplomāts, ceļotājs un uzņēmējs. Viens no Krievijas-Amerikas kompānijas izveidotājiem un pirmā Krievijas jūrasbrauciena apkārt Zemeslodei vadītājiem (1803-1806). Pirmais oficiālais Krievijas sūtnis Japānā.
Dzīvesgājums
Dzimis Pēterburgā, nabadzīgā ģimenē, tomēr ieguvis labu izglītību, jau bērnībā apguvis piecas valodas. Strauji veidojis karjeru.
1794. gadā Platona Zubova uzdevumā N. Rezanovs tika nosūtīts uz Irkutsku, kur viņa uzdevums bija izvērtēt pirmo krievu koloniju Aļaskā izveidotāja Grigorija Šeļihova darbību. Jau pēc G. Šeļihova nāves 1799. gadā N. Rezanovam izdevās realizēt viņa ieceri, izveidot Krievijas-Amerikas kompāniju.
1803. gadā N. Rezanovs tika iecelts par Krievijas sūtni Japānā, kas bija ļoti grūti izpildāms uzdevums, ņemot vērā Japānas izolacionisma politiku. Lai to realizētu viņš tika iesaistīts kā otrs tās vadītājs pirmajā Krievijas jūrasbraucienā apkārt Zemeslodei, kuru vadīja vācbaltiešu admirālis Ādams Johans fon Krūzenšterns. Kuģojuma laikā attiecības starp abiem tās vadītājiem bija ļoti sarežģītas, kas neveicināja ekspedīcijas mērķu sasniegšanu.
1804. gadā N. Rezanovs mēģināja ierasties vizītē pie Japānas imperatora, tomēr diplomātiskā misija nebija veiksmīga, valdnieks viņu nepieņēma, un tirdzniecības līgums starp valstīm netika noslēgts. Pēc neveiksmes Japānā viņš tika izslēgts no Krūzenšterna ekspedīcijas un norīkots veikt inspekciju Krievijas Amerikā. Šajā laikā viņš veica kuģojumu uz Spānijai piederošo Kaliforniju, lai nodrošinātu Aļaskas kolonijas ar pārtiku. 1806. gadā N. Rezanovs pameta Ameriku un rudenī sasniedza Ohotsku. Viņš devās mājupceļā, taču ziemā Sibīrijā ceļošana bija smaga, N. Rezanovs saslima un mira 1807. gada 1. martā (pēc jaunā stila 13. martā) Krasnojarskā.
Ārējās saites
