Nikolajs Burļajevs
Николай Бурляев |
|---|
 N. Burļajevs starpautiskā kinoforuma Золотой витязь preses konferencē |
| Dzimis |
1946. gada 3. augustā (78 gadi)
Maskava, PSRS |
|---|
| Nodarbošanās |
teātra un kino aktieris,
kinorežisors |
|---|
| Darbības gadi |
1962 - pašlaik |
|---|
| Dzīvesbiedre |
Natālija Bondarčuka |
|---|
Nikolajs Burļajevs (krievu: Никола́й Петро́вич Бурля́ев, dzimis 1946. gada 3. augustā) ir PSRS un Krievijas teātra un kino aktieris, kinorežisors, Krievijas Tautas skatuves mākslinieks (1996)[1], Krievijas Rakstnieku savienības biedrs.
Dzimis aktieru ģimenē, karjeru kino un teātrī sācis jau bērnībā 20. gadsimta sešdesmito gadu sākumā, filmējoties Andreja Končalovska kursa darbā "Zēns un balodis". Vēlāk režisors Andrejs Tarkovskis pēc Končalovska ieteikuma jauno aktieri uzaicināja lomai filmā "Ivana bērnība" (1962), kur Burļajevs tēloja pusaudzi, kam karš laupījis bērnību.[2] Pēc dažiem gadiem viņš tēloja zvanu lējēju Borisku lomā citā Tarkovska filmā "Andrejs Rubļovs".
N. Burļajevs ir absolvējis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta (ВГИК) režisoru fakultāti, studējot pie Mihaila Romma un Ļeva Kulidžanova.
No 1991. gada N. Burļajevs ir ikgadējā Maskavas kinofestivāla Золотой Витязь dibinātājs un direktors. No 1992. gada — kinocentra Русский фильм ģenerāldirektors.
2014. gada martā viņš parakstīja vēstuli, atbalstīdams Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto militāro intervenci Ukrainā.
Precējies ar aktrisi Natāliju Bondarčuku. Viņa pirmā sieva bija aktrise Natālija Varleja.
Atsauces
Ārējās saites
