Nevada (angļu: Nevada, izrunā: /nəˈvædə/; no spāņu: Nevada — ‘apsnidzis’) ir ASVštats valsts rietumos. Nevadas administratīvais centrs ir Kārsonsitija. Štata gubernators ir Stīvs Sisolaks.
Ziemeļos Nevada robežojas ar Oregonu un Aidaho, austrumos ar Jūtu, dienvidaustrumos ar Arizonu, bet rietumos ar Kaliforniju. Lai arī nosaukums liecinātu par pretējo, Nevadas lielāko daļu aizņem tuksnesis (Nevadas štats ir vissausākais visā valstī). Par spīti tam, Nevada ir visstraujāk augošais štats ASV (kopš 1990. gada iedzīvotāju skaits ir dubultojies). Nevadas štata ekonomika lielā mērā balstās uz azartspēļu industriju (skatīt: Lasvegasa), kā arī zemiem nodokļiem un nekustamā īpašuma cenām. Nevadas štats ir vienīgais ASV, kurā prostitūcija ir likumīga. Šajā štatā atrodas 21 oficiāls bordelis.[nepieciešama atsauce] Štata dienvidos uz robežas ar Arizonu atrodas Hūvera dambis, bet uz ziemeļaustrumiem no Lasvegasas — kodolieroču izmēģinājumu poligons.
Vēsture
1850. gadā ASV Kongress nodibināja Jūtas teritoriju, kurā atradās daļas no mūsdienu Aidaho, Jūtas un Nevadas štatiem.
1859. gadā starp Kārsonsitiju un Rīno atklāja zelta un sudraba atradnes. Uz Nevadu devās laimes meklētāji no visas valsts.
1861. gada 2. martā Nevada atdalījās no Jūtas teritorijas.
1864. gada 31. oktobrī, lai nodrošinātu Abrahama Linkolnapārvēlēšanu, Nevadu uzņēma ASV kā 36. pavalsti.
1909. gadā Nevadā aizliedza azartspēles.
1920. gados notika zelta un sudraba ieguves samazināšanās.
1931. gadā, Lielās depresijas laikā, azartspēles "uz laiku" atļāva.
1941. gadā sākās Lasvegasas lielo izklaides centru celtniecība.
1951. gada 27. janvārī notika pirmais kodolieroču izmēģinājums Nevadas tuksnesī uz ziemeļaustrumiem no Lasvegasas.
1992. gada 23. septembrī bija pēdējais kodolieroču izmēģinājums Nevadas tuksnesī.