Nacionālais kopienākums (NKI) ir makroekonomikas pamatrādītājs, kas nosaka, kādu summu gada laikā iegūst noteiktas valsts rezidentu mājsaimniecības un visi uzņēmumi, pārdodot savus resursus. Tajā ir iekļauti visi iedzīvotāju gūtie ienākumi — peļņas, rentes, darba algas u. c.[1] Nacionālais kopienākums aptver tikai tos ienākumus, kas pieder noteiktas valsts rezidentiem (tai skaitā ienākumus no šīs valsts iedzīvotāju veiktajām ekonomiskajām darbībām ārvalstīs).[2]
Nacionālā kopienākuma aprēķins
Nacionālo kopienākumu iegūst, ja iekšzemes kopproduktam (IKP) pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus.[3]
Nacionālā kopienākuma nozīme Eiropas Savienībā
Nacionālais kopienākums ir rādītājs, pēc kura aprēķina Eiropas Savienības dalībvalstu iemaksas ES pamatbudžetā.[4] Uz NKI balstītais pašu resurss veidojas, vienotu procentu likmi attiecinot pret katras ES dalībvalsts NKI apjomu. Šis pašu resurss veido aptuveni 65 % no kopējiem ES ieņēmumiem. NKI datu izmantošanu pašu resursu vajadzībām, nosaka NKI regula — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/516 (2019. gada 19. marts).[5]
Saskaņā ar NKI regulas 5. panta 1. punktu ES statistikas birojam Eurostat ir jāpārbauda datu avoti un metodes, ko dalībvalstis izmanto NKI aprēķiniem. Eurostat pieņem neatkarīgus lēmumus par pārbaudes aktivitāšu procesiem, metodēm, standartiem, procedūrām, saturu un laiku.
Eurostat sniedz novērtējumu, vai dalībvalsts NKI dati ir piemēroti pašu resursu sistēmas vajadzībām, vai arī ir nepieciešamas korekcijas un uzlabojumi. Balstoties uz Eurostat izvērtējumu, Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāts informē dalībvalsts Pastāvīgo pārstāvi Eiropas Savienībā par nepieciešamību veikt korekcijas un uzlabojumus, nosakot īpašās atrunas valsts NKI datiem pašu resursu vajadzībām.[3]
Atsauces
Ārējās saites
Skatīt arī
