Nometnes celtniecība tika uzsākta 1943. gada martā. Celtniecību veica kriminālnoziedznieki no Vācijas. 21. jūnijā SS reihsfīrers Heinrihs Himlers izdeva pavēli par visu geto likvidāciju. Izpildot šo pavēli, līdz jūlija beigām apmēram 5000 Rīgas geto ebreju tika pārvietoti uz jaunuzbūvēto Mežaparka nometni. Nometne varēja uzņemt apmēram 2000 iemītnieku. Mežaparka nometne bija domāta vairāk kā vieta, kur ieslodzītos reģistrēja un nozīmēja uz citām satelītnometnēm un darba apmetnēm — rūpniecības, transporta un celtniecības uzņēmumiem, slimnīcām u.c. Nometni vadīja SD un atšķirībā no Salaspils un Jumpravmuižas ne tās iekšējā, ne ārējā apsardzē latviešu nebija.
Nometnes uzbūve
Nometne bija dzeloņstieplēm apjozts taisnstūris ar trīs vai četriem sargtorņiem. Aiz ieejas vārtiem sākās zona, kur atradās administrācijas, darba nodaļu barakas un virtuve. Ieslodzīto darbaspēku izmantoja vācu uzņēmums AEG (tas bija pārņēmis VEF rūpnīcu) — ieslodzītajiem vajadzēja sadalīt baterijas detaļu atkārtotai izmantošanai. Aiz šīs priekšējās zonas atradās nometnes sievietēm un vīriešiem, kuras bija atdalītas viena no otras ar dubultu dzeloņstiepļu žogu. Katrā nodaļā bija trīs līdz četras dzīvojamās barakas un baraka, kur ieslodzītajiem mazgāties. Vīriešu nodaļā atradās arī lazarete un morgs.[2]
Likvidācija
1944. gada martā nometnē bija 11 878 ieslodzīto. Sakarā ar Sarkanās armijas tuvošanos, no 1944. gada augusta līdz oktobra sākumam ebreji tika izvesti uz Vāciju, galvenokārt uz Štuthofu un Hamburgu, un nometne tika noārdīta. Daļa ebreju tika izvesti uz Liepāju, kur tie tika turēti līdz 1945. gada sākumam.
Pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas nometnē tika turēti vācu karavīri, kuri tika nodarbināti Rīgas atjaunošanas darbos.
