Mežmuižas avoti ir avotu sakopojums Siguldas novadaAllažu pagastā. Avoti iztek no Kaļķugravas nogāzes un atkarībā no nokrišņu daudzuma avotu skaits svārstās no 3-14 avotiem.[1] Šie avoti tek pa akmeņaino nogāzi un satek dzirnavu dīķī, kura pamatu klāj Devona laikmeta zilganā glūda. Domājams, ka agrāk šeit atradusies Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze.
Dabas liegums
1977. gadā tika izveidots Mežmuižas avotu dabas liegums. Tā platība ir 27 ha. Lieguma teritorijā ir sastopami dažādi mežu biotopi - boreālie meži, nogāžu un gravu meži, mēreni mitras pļavs,[2] kā arī īpaši aizsargājami un Latvijā reti biotopi - minerālvielām bagātie avoti un avotu purvi.[3] Avotu apskatei ierīkotas laipu takas, kāpnes u.c. labiekārtojums.[4] 2001. gadā Allažu pagasta padome izveidoja "Allažu dabas takas".[5] Ķaļķu gravas avoti savu nosaukumu ieguvuši tāpēc, ka tie gravā veido avotkaļķus. Ūdens no avotiem satek bijušo dzirnavu dīķī, kura gultne iekrāsojusies zilganzaļa. Ar likumu Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija — Natura 2000.[6]
Dzirnavas
Tā kā Mežmuižas avotiem ir ļoti stāvs kritums, šeit bijušas ierīkotas ūdensdzirnavas. Senāk ūdens no dīķa dambja pa ūdens tiltu tecēja pāri ceļam uz Kaļķugravas dzirnavu ūdensratu.[7] No šūnakmens veidotās dzirnavas cēlis tēlnieka Teodora Zaļkalna vectēva brālis P. Grīnbergs. Dzirnavām līdzās atradās kaļķu ceplis un lauztuves, kas 19. gadsimta sākumā nojauktas un nolīdzinātā zeme kalpojusi kā vieta dažādiem sarīkojumiem.