Maķedonijas province (latīņu: Provincia Macedoniae) bija viena no Romas Republikas, vēlāk Romas impērijas provincēm. Tā oficiāli dibināta 146. gadā p.m.ē., kad Romas ģenerālis Kvints Cecīlijs Metells Maķedonietis pieveica pēdējo Senās Maķedonijas valdnieku Andrisku. Maķedonijas province bija lielākā nekā vēsturiskais Maķedonijas reģions, tajā ietilpa Epīra un Tesālija, kā arī daļa no Trāķijas, Illīrijas un Peonijas. 27. gadā p.m.ē. no Maķedonijas provinces tika atdalīta Senās Epīras un Jaunās Epīras provinces.