Rudens migrācijā mazā stērste regulāri ieceļo Eiropas rietumu un centrālajā daļā, attēls uznemts Lielbritānijā
Mazā stērste ligzdo Skandināvijas galējos ziemeļos, Krievijastaigas zonā, uz austrumiem līdz Klusajam okeānam. Areāla ziemeļu robeža aptuveni seko koku izplatībai, taču nereti mazā stērste sastopama arī tundrā, tālāk ziemeļos. Areāla dienvidu robeža Sibīrijā aptuveni seko 60° ziemeļu paralēlei, taču paplašinās uz dienvidiem centrālajā daļā, sasniedzot Baikālu.[3]
Ziemo Dienvidaustrumāzijā (Indijas ziemeļos, Ķīnas dienvidos un pārējās Dienvidaustrumāzijas ziemeļu daļā). Rudens migrācijā regulāri ieceļo Eiropas rietumu un centrālajā daļā.[3][4]
Latvijā
Mazā stērste Latvijā ir reta ieceļotāja, līdz šim bijuši trīs novērojumi (divi novērojumi Papē un viens Kolkā).[3]
Izskats
Abi dzimumi mazajai stērstei izskatās vienādiMazajai stērstei ir rudi vaigi, kurus no pārējās galvas atdala tumša svītra sānos, balta no apakšasJaunie putni ligzdu atstāj pirms sāk lidot
Apspalvojums līdzīgs niedru stērstes mātītei: uz muguras un galvas virsas brūns ar tumšām svītriņām, uz vēdera balts ar smalkām, tumšām svītriņām (sāni raibāki kā pavēdere). Seja mazajai stērstei ir rudi brūna, pazode balta vai gaiši ruda. Vaigus sānos ieskauj tumši brūna svītra, apakšpusē balta josla, kas atgādina ūsas. Uz spārniem gaišas joslas. Melnais knābis taisns, smails, apakšējā daļa gaišāka. Īsās kājas gaiši brūnas, acis tumši brūnas. Aste īsa ar baltām malām. Abi dzimumi izskatās vienādi, kā arī apspalvojumam nav sezoniālu atšķirību.[5][7][6]
Uzvedība
Mazā stērste ir gājputns un veic garu migrācijas ceļu no ligzdošanas uz ziemošanas areālu. Ziemas periodā parasti uzturas lauksaimniecības zemēs. Sastopama arī kalnos līdz 2000 m virs jūras līmeņa.[8] Ligzdo atklātos skujkokumežos, kas bieži jaukti ar bērziem vai vītoliem. Īpaši iecienīti ir ar vītoliem apauguši upju krasti.[6]
Barība
Mazā stērste ir visēdāja. Galvenokārt barojas ar sēklām, bet ligzdošanas sezonā galvenokārt ar kukaiņiem. Barību meklē uz zemes.[6]
Ligzdošana
Ligzdošanas sezona ir īsa, piemēram, Somijā ilgst no jūnija sākuma līdz jūlija vidum. Ligzda atrodas uz zemes, uz kāda kuplāka ciņa vai mīksta sūnu paugura, var būt arī uz celma. Tā paslēpta zem augstākiem augu ceriem vai krūmu zariem. Vīta no smalkiem zariņiem, augu stiebriem, sausas zāles un lapām, grīšļiem, dzīvnieku matiem, ķērpjiem un sūnām.[7][6]
Dējumā 4—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 11—12 dienas. Perē galvenokārt mātīte, par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu pamet 6—7 dienu vecumā, bet sāk lidot 11—13 dienu vecumā.[7][6]
↑Byers, Clive; Olsson, Urban; Curson, Jon (1995). Buntings and Sparrows: A Guide to the Buntings and North American Sparrows. Mountfield, East Sussex, UK: Pica Press. ISBN 1-873403-19-4.
.jpg)
