Manteifeļu dzimtas ģerbonis 13. gadsimtāManteifeļu-Cēgu dzimtas ģerbonis (1882)Manteifeļiem-Cēgēm piederējusī Kazdangas pils 2008. gadā
Manteifeļi (vācu: Manteuffel) un Manteifeļi-Cēges (vācu: Manteuffel genannt Zoege, Zoege von Manteuffel, Manteuffel-Szoege) ir dažādu dzimtu atzari, kuras priekšteči Pomerānijā izsekojami līdz 13. gadsimtam, bet Igaunijā līdz 14. gadsimtam.
Par pirmo Manteifeļu dzimtas pārstāvi uzskata 1256. gadā pieminēto Anklamas soģi Johanesu Mandiulu (Johannes Mandiuel aduocatus de Thanglim). Pēc dzimtas leģendas pirmie tās pārstāvji bijuši kareivīgi un ļauni, tadēļ iesaukti par "velna vīriem" (man Düwel).
Igaunijas un Kurzemes Manteifeļiem sākotnējais uzvārds bijis Zoje un pirmais ar šādu uzvārdu bijis 1325. gadā Dāņu Igaunijā dzīvojošais Gerhards Zoje (Gerardus Soye). Dokumentos šos uzvārds sastopams arī kā Coje vai Cēge (varianti Zoye, Soye, Soeghe, Zoeghe, Zöge, Szöge, Zoege, Szoege).
Pēdējais Kurzemes bīskapsMagnuss iecēla Kārli Cēgi (Szöge) par Piltenes soģi jeb fogtu (Stiftvogt) savos Kurzemes valdījumos (1561-1578), kamēr pats 1570. gadā tika kronēts par Livonijas karali un pārcēlās uz dzīvi Oberpālenē. Pēc Kārļa Cēges nāves 1578. gadā Piltenes apgabala zemes īpašumus mantoja viņa brālis Johans Cēge. Kazdangas Manteifeļu atzara pārstāvji brāļi Kārlis Johans Cēge un Johans Gerhards Cēge atbalstīja Kurzemes hercogu centienus pievienot Piltenes apgabalu Kurzemes un Zemgales hercogistei.[1]
17. gadsimtā Cēges pieņēma Manteifeļu uzvārdu, kas pēdīgi kļuva par dubultuzvārda sastāvdaļu. Ierakstīti Sāmsalas bruņniecības (1741) un Kurzemes bruņniecības matrikulās.
Vidzemē dzimušo Gothardu Johanu fon Manteifeli 1759. gadā iecēla par Svētās Romas impērijas grāfu.
19. gadsimtā Manteifeļu dzimta izplatījās arī Polijā.
Pēc 1920. gada agrārās reformas Manteifeļiem muižas atņēma un viņi pārcēlās uz dzīvi Vācijā un Polijā.
Manteifeļu muižas (1920)
Līdz 1920. gadam Manteifeļu dzimtai piederēja šādas Kurzemes muižas 12 671 ha kopplatībā:
