Maksimiliāns I Jozefs Maximilian I. Joseph |
---|
|
|
|
Bavārijas karalis |
---|
1806. gada 1. janvārī — 1825. gada 13. oktobrī |
Priekštecis |
tituls nodibināts |
---|
Pēctecis |
Ludvigs I |
---|
Bavārijas kūrfirsts |
---|
1799. gada 16. februārī — 1806. gada 1. janvārī |
Priekštecis |
Kārlis Teodors |
---|
Pēctecis |
tituls likvidēts |
---|
|
|
Dzimis |
1756. gada 27. maijā Švecingene, Bādenes markgrāfiste, Svētā Romas impērija (Bādene-Virtemberga, Vācija) |
---|
Miris |
1825. gada 13. oktobrī (69 gadu vecumā) Minhene, Bavārijas karaliste (Bavārija, Vācija) |
---|
Apglabāts |
Theatinerkirche, Minhene, Vācija |
---|
Dzīvesbiedre |
1. Hesenes-Darmštates Marija Franciska 2. Bādenes Karolīne |
---|
Bērni |
13 bērni, to skaitā Ludvigs I, Bavārijas Augusta, Bavārijas Karolīne Auguste, Kārlis Teodors (no Marijas) un Bavārijas Elizabete Ludovika, Bavārijas Amālija Auguste, Bavārijas Sofija, Bavārijas Marija Anna, Bavārijas Ludovika Vilhelmīne |
---|
Dinastija |
Vitelsbahu dinastija |
---|
Tēvs |
Frīdrihs Mihaels |
---|
Māte |
Zulcbahas Marija Franciska |
---|
Reliģija |
katolisms |
---|
Paraksts |
|
---|
Maksimiliāns I Jozefs (vācu: Maximilian I. Joseph; dzimis 1756. gada 27. maijā, miris 1825. gada 13. oktobrī) bija Bavārijas kūrfirsts no 1799. gada un Bavārijas karalis no 1806. gada.
Dzimis Pfalcas-Cveikbrikenes pfalcgrāfa un hercoga Frīdriha Mihaela ģimenē. 1795. gadā mantoja Cveibrikeni, līdz ar bezbērnu Kārļa Teodora nāvi 1799. gadā kļuva par Kūpfalcas un Bavārijas kūrfirstu un Jīlihas-Bergas hercogu.
Ārpolitikā orientējās uz Napoleonu un piedalījās karos Napoleona pusē. 1805. gadā ar Francijas atbalstu Bavārija kļuva ar karalisti, un Maksimiliāns I Jozefs - par tās pirmo karali. 1813. gada oktobrī Maksimiliāns I Jozefs pārgāja Napoleona pretinieku koalīcijas pusē, tomēr saglabāja karaļa titulu. Maksimiliāna I Jozefa valdīšanas laikā valstīs notika plaša baznīcas īpašumu sekularizācija.
Ārējās saites