PROFILBARU.COM

Maija Kūle;
Maija Kūle kopā ar FISP prezidentu Viljamu Makbraidu (2010)
Personīgā informācija
Dzimusi	1951. gada 21. aprīlī (73 gadi); Lejasciems, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Pilsonība	Latvijas
Tautība	latviete
Vispārīgā informācija
Galvenās intereses	filozofijas vēsture, fenomenoloģija un hermeneitika, kultūras filozofija, sociālā filozofija, izglītības filozofija, cilvēktiesības, ES problemātika
Alma mater	Latvijas Universitāte
Ietekmējies no	Hēgelis, Huserls, Heidegers, Gadamers, Piama Gaidenko (Гайденко), Nellija Motrošilova (Мотрошилова), Merabs Mamardašvili
Ietekmējis	fenomenoloģiskās un hermeneitiskās domas attīstību Latvijā
Nozīmīgi darbi	Eirodzīve (2006); Phenomenology and Culture (2002); Filosofija (1996, 1997, 1998); Ceļš saprašanas labirintos (1987)
Valoda	latviešu valoda

Maija Kūle (dzimusi 1951. gada 21. aprīlī Lejasciemā) ir latviešu filozofe. Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle. Galvenās intereses un darbi filozofijā saistās ar fenomenoloģiju, hermeneitiku, kultūras jautājumiem, dzīves formām, vērtībām, Eiropas kultūras pagātni un nākotni. Latvijā pazīstama arī kā kultūras un sociālo notikumu komentētāja no filozofiskajām, ētiskajām un vērtību pozīcijām.^[1]^[2]

Dzīvesgājums

1969. gadā absolvēja Lejasciema vidusskolu, 1974. gadā absolvēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti. Ievēlēta par Latvijas Universitātes profesori, LU Filozofijas un socioloģijas institūta direktori un vadošo pētnieci. Filozofijas doktora studiju programmas un doktorantu semināra vadītāja, vadīja LU promocijas padomi filozofijā un teoloģijā, LU Profesoru komisiju filozofijā, bijusi LU Senāta priekšsēdētāja vietniece. Strādā Latvijas Universitātes akadēmiskajās komisijās. 2010. gadā ievēlēta par Latvijas Zinātnes padomes (LZP) locekli, Latvijas Zinātnes padomes projekta fenomenoloģijā vadītāja, valsts pētījumu programmas "Letonika" (2005—2009) vadītāja vietniece, valsts pētījumu programmas "Nacionālā identitāte" (2010—2014) projekta vadītāja. Ievēlēta LZA Senātā.

Sabiedriskās aktivitātes

Latvijas Inteliģences apvienības prezidente (1998—2011), noorganizējusi 64 konferences Latviešu biedrības namā, Latvijas institūta sabiedriskās padomes locekle (1998—2001). Uzstājusies ar lekcijām un priekšlasījumiem dažādos Latvijas reģionos Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ciklā "Eiropa pie kafijas", LR Tiesnešu konferencē, LR Ģenerālprokuratūrā, Zinātnes kafejnīcā, Gētes institūtā, "Jaunās akadēmijas" vasaras nometnēs, armēņu asociācijā "Havatk" u.c. No 1998. līdz 2013. gadam viņa bija Starptautiskās filozofu biedrību federācijas (FISP) direktoru padomes locekle, kopš 2003. gada vada FISP komiteju. 2006. gadā Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmija (European Academy of Sciences and Arts) ievēlēja Maiju Kūli par EZM akadēmijas īsteno locekli. No 2000. līdz 2008 gadam bija LZA un Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas institūta "Eurolat” valdes priekšsēdētāja, LZA pārstāve Pasaules Zinātņu akadēmiju apvienībā (UAI). Pasaules filozofijas kongresu Stambulā (2003), Seulā (2008) un Atēnās (2013) organizācijas komisijas locekle.

1990. gadā Bostonā kopā ar filozofiem Villardu Kvainu un Jāko Hintiku
2007. gadā Romā doktorantu seminārā kopā ar profesoriem Rihardu Kūli un Andželu Ales Bello
2008. gadā Seulā kopā ar Kamerūnas filozofiem Bongasu Tanla Kishani un Nkolo Foe
2008. gadā Seulā kopā ar vācu filozofu Volfgangu Velšu

Apbalvojumi

Spīdolas balva par labāko darbu humanitārajās zinātnēs – par grāmatu "Filosofija", kopā ar Rihardu Kūli (1996)
Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā balva par grāmatu "Phenomenology and Culture" kā atzīstamu Eiropas vērtību tēmas risinājumu filozofijā (2003)^[3]
Teodora Celma balva filozofijā, apbalvo Latvijas Zinātņu akadēmija (2006)
Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira, Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere — par sevišķiem nopelniem humanitāro zinātņu attīstībā Latvijā un zinātnes sasniegumu atpazīstamības veicināšanā Eiropā un pasaulē (2012)^[4]

Publikācijas

Maija Kūle kopumā publicējusi 185 zinātniskus rakstus un 5 monogrāfijas. Maijas Kūles darbi izdoti latviešu, angļu, krievu, vācu, ķīniešu, grieķu, lietuviešu valodās, tiek tulkoti persiešu valodā un publicēti Dordrehtā, Kopenhāgenā, Leipcigā, Maskavā, Pekinā, Atēnās, Viļņā, Teherānā u.c.

Monogrāfijas

M. Kūle [līdzautori L. Muižniece, U. Vēgners]. Teodors Celms: fenomenoloģiskie meklējumi. Rīga: FSI, 2009, 328 lpp.
Eirodzīve: formas, principi, izjūtas. Rīga: FSI, 2006, 446 lpp. (Maija Kūle stāsta par savu grāmatu LTV1 raidijumā "Garīgā dimensija"^[5])
Phenomenology and Culture. Riga: FSI, 2002, 293 lpp.
Filosofija. Līdzautors R. Kūlis, Rīga: Burtnieks, 1996, 1997, 653 lpp.; jauns izdevums – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998 un turpmāk katru gadu atkārtots izdevums, 656 lpp., tulkojums krievu val., Rīga: Zvaigzne ABC, 1998, 716 lpp.
Ceļš saprašanas labirintos. Rīga: Zinātne, 1989, 112 lpp.

Raksti ārzemju zinātniskos izdevumos

Life Form "On the Surface" as a Global Phenomenon. // The World Philosophy Day Congress 2010, Abstracts, Tehran, pp. 169–171.
Phenomenology and Culture: an Interdisciplinary Dialogue. // Rethinking the Role of Philosophy in the Global Age. The Council for Research in Values and Philosophy, Series IIID, Cultural Heritage and Contemporary Change, South East Asia. FISP, Institute of Philosophy, Vietnamese Academy of Social Sciences, 2009, pp. 213–221.
Human Rights as Part of Philosophical Education. // Journée Mondiale de la Philosophie – 2007. Ed. by I.Kuçuradi, Türkiye Felsefe Kurumu, Ankara, 2009, pp. 47–55.
Contemporary Life Forms and Violence: How to Stop it? // Journée Mondiale de la Philosophie – 2007. Ed. by I.Kuçuradi, Türkiye Felsefe Kurumu, Ankara, 2009, pp. 332–341.
Humanities in Transcending the Perspective of Experience. // Analecta Husserliana, Vol. XCY, Springer Science and Business Media Publishers, 2008, pp. 423 – 432.
Principle of Historicity in the Phenomenology of Life. // Analecta Husserliana, Vol. XC, Springer Science and Business Media Publishers, 2006, pp. 237 – 249.
Post-modern Europe: Three Forms of Life. // Contributed papers. Interim World Philosophy Congress, Delhi, 2006, pp. 73–79.
Philosophy in the Baltic States. // Philosophy Worldwide. FSI: FISP, 2006, pp. 91 –106.
History of Philosophy and Philosophy of History: Educational problems. // History in Education. Copenhagen: Copenhagen Pedagogical University, 2005, pp. 40 – 52.
Προβλήματα στην εκπαίδευση για τη φιλοσοφία και τα ανθρώπινα δικαιώματα στη Λεττονία μετά το 1990. // Για μια φιλοσοφική παιδεία ανθρώπινων δικαιωμάτωυ. Αθήνα: ΕΛΛΗΝΙΚΑ ΓΡΑΜΜΑΤΑ, 2005, σσ. 183 – 94.
The Role of Ciphering in Phenomenology of Life. // Analecta Husserliana, Vol. LXXIX, Dordrecht, Boston, London: Kluwer Academic Publishers, 2004, pp. 41 – 50.
Self-Individualization as the Main Principle of Life. //Analecta Husserliana, Vol. LXXXIII, Dordrecht, Boston, London: Kluwer Academic Publishers, 2004, pp. 47 – 56.
Intersubjective Parameters of the Life Processes. // Analecta Husserliana, Vol. LXXYII, Kluwer Academic Publishers, Dordrecht, Boston, London, 2002, pp. 79 – 85.
Change of Values in the East-European Philosophy. International Conference "Philosophy on the Turning Point of the Century". Institute of Philosophy, Chinese Academy of Social Sciences, Beijing, 2002, pp. 16.-17. (angļu un ķīniešu valodās).
New Religiosity in the View of Contemporary Culture and Philosophy. // CESNUR 14th International conference in Riga, August, 2000. Publication in the CESNUR Website, Italy.
Idea of Europe in Latvia. National Identity and Vision of Europe. // Annals of the European Academy of Sciences and Arts, vol. 28, Nr. IX, Zalcburg-Riga, 2000, pp. 25–31.
Theodor Celms: Forerunner of the Phenomenology of Life. // Analecta Husserliana, vol. LIY, Kluwer Academic Publishers, 1998, pp. 295.-302.
Home: a Phenomenological Approach. // Analecta Husserliana, vol. LI, 1997, Kluwer Academic Publishers, 1997, pp. 97.-112.
Phenomenology in the USSR. // Encyclopaedia of Phenomenology. Florida Atlantic university, Center for Advanced Research in Phenomenology. Kluwer Academic Publishers, 1997, pp. 713.-718.
Religious Philosophy in the Latvian Academy of Sciences in 1990-1995. Dialogue between Christianity and Secularism in Latvia. // Annals of the European-Latvian Institute (EUROLAT), European Academy of Sciences and Arts, vol.15, Nr.6, 1996, pp. 11.-21.
Understanding of Subject and Intersubjectivity in T.Celm’s Philosophical Works. // Phenomenological Inquiry, 1996, October, Boston, USA, 15 p.
Phenomenology of Life as the Starting Point of Philosophy. // Phenomenological Inquiry, Vol. 17, October, 1993, 8 p.
Silence as Cultural Phenomenon. – Reason, Life, Culture. Part 1. // Analecta Husserliana, vol. XXXIX, Kluwer Academic Publishers, Dordrecht, Boston, London, 1993, pp. 13–21.
Über Stille. - Kultur und Kritik.// Leipziger philosophische Zeitschrift. Heft 5, August, 1993. 9 S.
Report on the Historic Events in Riga. // Phenomenological Inquiry, 1993, October, vol. 17, 10 p.
Understanding of Intersubjectivity and Life in Theodors Celm's Philosophical Works. World Philosophy Congress, Boston, 1998 ^[6]
The Ontological Pre-Conditions of Understanding and the Formation of Meaning. // Analecta Husserliana, vol. XXXIY, Kluwer Academic Publishers, Dordrecht, Boston, London, 1991, pp. 279.-286.
The Role of Historicity in Man’s Creative Experience: a Comparative Analysis of the Ideas of Kant, Hegel, Husserl, Heidegger, and the Hermeneutical School. // Analecta Husserliana, vol. XXXI, Kluwer Acad. Publishers, 1990, pp. 411.-417.
The Formation of Sense and Creative Experience. // Analecta Husserliana, vol.XXYII, Kluwer Academic Publishers, Dordrecht, Boston, London, 1989, pp. 39.-59.

Raksti Latvijas zinātniskos izdevumos kopš 2000. gada

Heidegers Latvijas filosofu skatījumā. // Heidegera Rīgas rudens. Rīga: FSI, 2011, 25.-54.lpp.
Brīvības kā vērtības izpratne Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā. // Latvijas valstiskumam 90. Latvijas valsts neatkarība: ideja un realizācija. Latvijas vēstures institūta apgāds. Rīga, 2010, 51.—62. lpp.
V.Reņģe, H.Demakova, M.Kūle, P.Bankovskis. Latvijā valda agresīva attieksme pret dzīvi // pārpublicēts grāmatā "90tie", Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs, 2010, 516.—518.lpp.
Krīze kā filosofisks fenomens, iekļauts audiovizuālā diskā "Latviešu filozofs(e)", Rīga: FSI, 2009.
Letonikas modernizācijas idejas Eiropas humanitāro zinātņu attīstības kontekstā.// Letonika. Trešais kongress. Intelektuālais mantojums Latvijā: filosofija un reliģija. Rīga: FSI, 2009, 11.—31.lpp.
Nacionālās identitātes pētījumi: nākotnes ieceres. // Letonika. Trešais kongress. Zinātniskie raksti. Rīga: LZA, 2009, 345.—366. lpp.
The Role of Humanistic Knowledge and Values in Building a Knowledge-Based Society. // Humanities and Social Sciences. Latvia. Vol. 17, Issue 3, Autumn 2009, pp. 317–342.
Mūsdienu dzīvesformas un dzīvesmāksla.// Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa. Rīga: FSI, 2008, 26.—40. lpp.
Dialoga filosofija: ceļš uz solidāru sabiedrību Eiropā un Latvijā. // Dialogs Latvijā: kultūru dažādība, robežas un saiknes. Akadēmisko programmu, aģentūra, Īpašu uzdevumu ministrija sabiedrības integrācijas lietās, Rīga, 2008, 12.—20.lpp.
Cilvēka izpratne Augusta Milta filosofiskās antropoloģijas kontekstā. // Augusts Milts: patība un ētika. Rīga: RaKa, 2008, 198.–216. lpp.
Teodors Celms par fenomenoloģisko ideālismu. // Filosofiskās idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte. Rīga: FSI, 2008, 35.–46. lpp.
Sociālā fenomenoloģija: ko spēj un ko nespēj vērojums? // Vērotājs un sabiedrība. Rīga: LU apgāds, 2008, 13.—20. lpp.
Letonika Eiropā un Eiropai. // Letonikas II kongress. Plenārsēžu materiāli. Rīga: LZA, 2008, 63.–75. lpp.
Letonikas II kongresa filosofijas un reliģijzinātnes sekcijas. // Letonikas II kongress. Plenārsēžu materiāli. Rīga: LZA, 2008, 145. – 151.lpp.
Letonika – programma latviešu valodas, vēstures un kultūras izpētei (kopā ar J.Stradiņu, T.Jundzi un I.Jansoni) // Zinātne, pētniecība un inovācija Latvijas izaugsmei. Rīga: Zinātne, 3(14), 2007, 69.—92. lpp.
The Process of Becoming European: a Philosophical Perspective. // Dilemmas of Values and Contemporary Life-World. Rīga: FSI, 2007, 13–25 pp.
Eiropas vērtības mūsdienu Latvijas sabiedrībā. // Modernitāte: filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā. Rīga: LZA, FSI, 2006, 263. – 277. lpp.
Humanitārās zinātnes – kultūras pamats Latvijā un Eiropā. // Letonikas pirmais kongress. Plenārsēžu materiāli. Rīga: LZA, 2006, 47.–59. lpp., arī LZA Vēstis, A daļa, 2005, 59. sēj., 6. numurs, 64.–71. lpp.
Phenomenology in Latvia: Teodors Celms and Stanislavs Ladusans. // Humanities and Social Sciences. Latvia, No. 2 (48), The European Connection: Baltic Intellectuals and the History of Western Philosophy and Theology, 2006, pp. 72–84.
Doma un esamība: tēmas risinājums Hēgeļa un Kirkegora filosofijā. // Eksistence un komunikācija. Rīga: FSI, 2006, 133.–145. lpp.
Mūsdienu monāde. Komentāri par T. V.Adorno grāmatas "Minima Moralia" fragmentu Nr. 97. // Almanahs. Filosofija'5. Rīga: FSI, 2006, 43.–48. lpp.
Modernitātes izaicinājums un kristīgās vērtības. // Almanahs. Filosofija'5. Rīga: FSI, 2006, 8.–11. lpp.
Ķermenis, māksla un vara. // Māksla un politiskie konteksti. Rīga: Neputns, 2006, 166.–172. lpp.
Par demokrātisku dzīves stilu. Zenta Mauriņa. // Personība un demokrātija. Rīga: N.I.M.S, 2005, 65.–69. lpp.
Vērtību izpratne Eiropas Savienības izveidē un jautājums par kristīgām vērtībām mūsdienās. // Kristīgās vērtības un modernitātes izaicinājums. Rīga: FSI, 2005, 25. – 41. lpp.
Filosofija un kultūras studijas. Pētera Laizāna devums Latvijas filosofiskajā domā. // Filosofs starp tradīciju un pieredzi. Rīga: Zinātne, 2004, 58. – 76. lpp.
Vērtību izpratnes atainojums ES izveidē un Konstitucionālajā līgumā. // Latvija un ES: problēmjautājumi ekonomikā, politikā, tiesībās, filozofijā un lingvistikā. Rīga: LZA Ekonomikas institūts, 2004, 83.–92. lpp.
Apgaismība un tās kritiķi. // Almanahs. Filosofija'4, Rīga: FSI, 2004, 8.–11. lpp.
Komunikācijas filosofija: hermeneitiskās nostādnes. // Almanahs. Filosofija’4, Rīga: FSI, 2004, 33.–47. lpp.
Jaunā reliģiozitāte filosofijas skatījumā. // Reliģiski-filozofiskie raksti, Rīga: FSI, Nr. 8, 2003, 178.–183. lpp.
Priekšvārds. // Filosofs starp tradīciju un pieredzi. Rīga: Zinātne, 2004, 9.—10.lpp.
Sievietes kā vērtība Latvijas Zinātņu akadēmijā: ideāls un realitāte. // Feministica Lettica, Rīga: LU, Nr. 3, 2003, 131.–137. lpp.
Koncepti "sieviete" un "cilvēks" feministiskajā filosofijā un mūsdienu latviešu literatūrā. // Feministica Lettica, 2003, Rīga, Nr.3, Rīga: LU, 115.—131.lpp.
Komunikācija, intersubjektivitāte un ikdienas dzīves estētika. // Homo aestheticus. No mākslas filosofijas līdz ikdienas dzīves estētikai. Rīga: Tapals, 2001, 79.—94.lpp.
Filosofijas vērtības un pārvērtības. // Almanahs “Filosofija’2”. Rīga: FSI, 2000, 8.—25. lpp.
Ombudsmena institūcija Latvijā: filosofiskais skatījums. // Likums un tiesības, 2. sēj., N.6, (10), 2000, jūnijs, 173.—176. lpp.

Kvalifikācijas celšana ārzemju universitātēs un pētniecības iestādēs

Vīnes Universitāte, LZA un Austrijas ZA apmaiņas līgums (2009)
Vīnes Universitāte, Filozofijas institūts (2005)
The British Academy, projekts "Phenomenology and Culture" (2002)

Lekcijas ārzemju universitātēs

Jawaharlal Nehru universitāte, School of social sciences, Indija (2011)
Banaras Hindu universitāte, Varanasi, Indija (2011)
Maltepes Universitāte, Stambula, Turcija (2009)
Academia Sinica, Taipeja, Taivāna (2007)
Tamkung universitāte, Taipeja, Taivāna (2007)
Soochow universitāte, Taipeja, Taivāna (2007)
Fu Jen Catholic universitāte, Taipeja, Taivāna (2007)
Taivānas Nacionālā universitāte, Taipeja, Taivāna (2007)
Chengchi Nacionālā universitāte, Taipeja, Taivāna (2007)
Vīnes Universitāte, Filozofijas institūts un Fenomenoloģisko pētījumu grupa, Vīne, Austrija (2005)
Somijas Dizaina un mākslu universitāte, Somija, Helsinki (2004)