Magdeburgas tiesības (vācu: Magdeburger Recht) ir viena no pazīstamākajām pilsētu tiesību sistēmām. Izveidojusies 13. gadsimtā vācu pilsētā Magdeburgā kā feodālās pilsētu tiesības, saskaņā ar kurām tika regulēta pilsētnieku pašpārvalde, ekonomiskā darbība (amatniecība, tirdzniecība un cunftes), īpašumtiesības un šķiriskās attiecības.
Magdeburgas tiesību pamatā ir tā sauktais Saksijas spogulis (Sachsenspiegel; vācu feodālo tiesību krājums) un Magdeburgas pilsētas statūti.
Magdeburgas tiesības ieguvušo pilsētu pilsoņi tika atbrīvoti no feodālajām klaušām un vietvalžu varas un tiesas. Uz šo tiesību pamata pilsētās tika veidots vēlēts pašpārvaldes orgāns maģistrāts.
Latvijā Magdeburgas tiesības bijušas piešķirtas Daugavpilij (1582) un Jēkabpilij[1] (1670). Krievijas impērijas teritorijā sakarā ar vietējās pārvaldes reformu Magdeburgas tiesības tika atceltas 1831. gadā.
