Luksemburgas grāfiste bija vēsturiska valsts, kas pastāvēja Eiropā no agrīnajiem viduslaikiem līdz 14. gadsimtam, kad tā kļuva par Luksemburgas hercogisti. Tās vēsture ir cieši saistīta ar Luksemburgas pilsētu, kura kalpoja par grāfistes centru un vēlāk par hercogistes galvaspilsētu. Tās dinastijas pārstāvji ieņēma svarīgas pozīcijas Eiropas politikā, un tās teritorija kļuva par stratēģisku punktu daudzu karu un konfliktu laikā.
Grāfiste izveidojās 10. gadsimtā, kad Zigfrīds no Ardenas iegādājās Luksemburgas pili. Viņš tiek uzskatīts par pirmo Luksemburgas grāfu. Grāfiste laika gaitā paplašinājās un ieguva arvien lielāku politisko nozīmi. Tā kļuva par nozīmīgu spēlētāju reģionā, pateicoties gan tās stratēģiskajai atrašanās vietai, gan veiksmīgajām dinastiskajām laulībām.
1354. gadā Luksemburgas grāfiste tika paaugstināta līdz hercogistes statusam, ko apstiprināja Svētās Romas imperatorsKārlis IV (kurš pats bija Luksemburgas dzimtas pārstāvis). Šajā laikā Luksemburgas hercogiste kļuva par daļu no Svētās Romas impērijas.
Luksemburgas dzimta bija viena no ievērojamākajām Eiropas dinastijām. Daži no tās ievērojamākajiem locekļiem:
Heinrihs VII Luksemburgs: Luksemburgas grāfs, kurš kļuva par Svētās Romas imperatoru 1312. gadā.
Kārlis IV Luksemburgs: Henrija VII dēls, kurš kļuva par Svētās Romas imperatoru un ievērojami veicināja Luksemburgas hercogistes statusa paaugstināšanu.
.svg)
