Lučāno Pavaroti (Luciano Pavarotti, izrunā: /luˈtʃano pavaˈrɔtti/; dzimis 1935. gada 12. oktobrī, miris 2007. gada 6. septembrī) bija itāliešu tenors, kura operdziedātāja karjera ilga vairāk nekā 40 gadus. Viņš tiek uzskatīts par vienu no sava laika labākajiem tenoriem.[1][2]
Biogrāfija
Dzimis Modēnā maizes cepēja un cigāru fabrikas strādnieces ģimenē. Pavaroti tēvam bija laba balss, tenors. Tēvs dziedāja baznīcas korī un iedrošināja dēlu pievērsties dziedāšanai. 1955. gadā Lučāno uzsāka dziedātāja karjeru Modēnas Rosīni korī. Pavaroti studēja dziedāšanu pie Ariga Pola un Etores Kampogaleani. Jau savas karjeras sākumā operas dziedoņu aprindās Lučāno Pavaroti ieguva iesauku augsto "Do" karalis. Uz operas skatuves debitēja 1961. gadā ar Rudolfo lomu operā "Bohēma". 1965. gada Pavaroti uzaicināja uzstāties slavenajā operteātrī La Scala, kā arī viņš tika aicināts uzstāties ASV un Austrālijā. 1966. gadā pirmo reizi uzstājās Koventgārdena operā Londonā, bet 1968. gadā debitēja Metropoles operā.[3]
1980. gadu vidū Pavaroti sāka uzstāties koncertos, bieži vien lielos stadionos, milzīgu auditoriju priekšā, kas dažkārt pat sasniedza 100 000 klausītājus. Viņš apvienoja operu ar populāro mūziku. Viņš uzstājās kopā ar dažādām popmūzikas slavenībām. Pavaroti bija viens no "Trim tenoriem", un dziedāja kopā ar Plasido Domingo un Hosē Karerasu. Pavaroti uzstājās arī daudzos svarīgos sporta notikumos, tostarp 1990. gada Pasaules Kausā futbolā un 2006. gada olimpiskajās spēlēs. Augstu atzinību Pavaroti ir izpelnījies arī ar labdarības koncertiem, kas tika veltīti Sarkanajam Krustam un bēgļu palīdzībai. Pirmais labdarības koncerts "Lučāno Pavaroti un draugi" notika 1992. gadā, taču par ikgadēju pasākumu tas kļuva sākot ar 1995. gadu. Vienā koncertā tiek saziedoti vairāki miljoni dolāru valstīm, kurās notiek politiskie konflikti, bads, dabas katastrofas, piemēram, Kosovai un Bosnijai, Libērijai, Kambodžai, Afganistānai u.c. valstīm.
Viņš nomira 71 gada vecumā no aizkuņģa dziedzera vēža 2007. gada 6. septembrī.
Rekordi
Pavaroti pieder divi Ginesa rekordi. Viens rekords ir visvairāk atkārtoto uznācienu skaits uz skatuves pēc priekškara krišanas (165). Otrs rekords ir visilgākie aplausi, kas ilga pusotru stundu.
Atsauces
Ārējās saites
