Šeplijs uzskatīja, ka Piena Ceļa galaktika ir viss Visums un dažādi spirālveida miglāji ir tās sastāvdaļas. Kā argumentu viņš minēja relatīvos izmērus - ja tas tā nav, tad Andromedas miglājam vajadzētu atrasties 108 (simts miljonu) gaismas gadu attālumā, kas tolaik astronomiem šķita nepieņemams lielums.
Kērtiss, turpretim, uzskatīja, ka Andromedas miglājs ir atsevišķa galaktika. Viņš norādīja, ka Andromedas miglājā ir daudz vairāk novu, nekā Piena Ceļa galaktikā. Ja Andromedas miglājs nav atsevišķa galaktika, tad rodas jautājums, kāpēc vienā galaktikas daļā ir vairāk novu, nekā caurmērā citur.
Strīdu galīgi atrisināja Edvīna Habla atklājumi 1924. gadā, kurš, izmantojot tolaik pasaulē lielāko teleskopu, pierādīja, ka Andromedas miglājs ir atsevišķa galaktika.
