Leonīds Beļavskis (dzimis 1927. gada 10. oktobrī, miris 2011. gada 5. septembrī) bija ukraiņu izcelsmes režisors.
1947. gadā beidzis Gorkijas Aviācijas tehnikumu. Pēc tam kādu laiku nostrādājis Gorkijas Aviācijas rūpnīcā. 1951. gadā absolvējis Gorkijas Teātra skolas Skatuves mākslas nodaļu. Studējis arī Ļeņingradas Valsts teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūtā. Pēc institūta absolvēšanas bijis Krasnojarskas, Noriļskas un Ņižņijnovgorodas teātru galvenais režisors.
1964. gadā devies uz Rīgu, lai strādātu Rīgas Krievu teātrī, vispirms kā režisors, pēc tam kā galvenais režisors. 1975. gadā kļuvis par Vladimira Majakovska Noriļskas Aizpolārā teātra galveno režisoru. Šajā amatā nostrādājis līdz 1982. gadam. 1983. gadā sācis strādāt par Krasnojarskas Drāmas teātra galveni režisoru. 1988. gadā atgriezies Rīgā, kur līdz 1999. gadam bijis Rīgas Krievu teātra galvenais režisors. Vadījis Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra studiju un aktieru kursu.
No 1999. līdz 2004. gadam bijis Ņižņijnovgorodas M. Gorkija Valsts akadēmiskā drāmas teātra galvenais režisors. 2005. gadā kļuvis par Rīgas Krievu teātra ārštata režisoru.
Bijis Krievijas Federācijas Tautas skatuves mākslinieks, Krievijas Nopelniem bagātais mākslas darbinieks un Krievijas Tautas aktieris. Tāpat bijis vairāku teātra konkursu žūrijā.[1]
Atsauces
